Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 20. maijs

+19°C
Vējš: DA 7.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Salvis, Selva, Venta

Guna Krēgere-Medne: Pieredze būs jāveido pašiem  (3)

Atslēgvārdi audžuģimenes | atbalsta centri | labklājības ministrija

Foto: No personīgā arhīva

Valdība otrdien deva zaļo gaismu Labklājības ministrijas iecerei – atbalstīja Ministru Kabineta noteikumus, kas paredz specializēto audžuģimeņu un atbalsta centru veidošanu.

Šīs ir būtiskas izmaiņas sociālajā sistēmā, jo paredz jauna pakalpojumu nodrošinātāja iekļaušanu sociālajā sistēmā.

Šobrīd “Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs”, kurš atrodas Liepājā, Brīvības ielā 9, sadarbībā ar Liepājas Sociālo dienestu nodrošina atbalsta pakalpojumu Liepājas audžubērniem un audžuģimenēm. Pakalpojums ir vērsts uz audžubērnu vajadzībām un pamatā tās ir dažādu speciālistu konsultācijas. Tie darbojas komandā – sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, montesori pedagogs, logopēds, fizioterapeits, bērnu psihiatrs, psihoterapeits, psihologs, bioloģisko vecāku un audžubērna tikšanās organizēšana.

Valsts plānoto atbalsta centru funkcijas ir plašākas – ne vien atbalsta un konsultāciju nodrošināšana, bet arī jauno audžuģimeņu apmācīšanu, piesaistīšanu, īpaši specializēto audžuģimeņu apmācīšana un atbalstīšana, psiholoģiskās izpētes un atzinuma sniegšana bāriņtiesās par audžuģimenes, specializētās audžuģimenes piemērotību statusa iegūšanai, atlīdzības izmaksa specializētajām audžuģimenēm, audžubērna un bioloģisko vecāku saskarsmes organizēšana, atbalsta sniegšana arī aizbildņiem un adoptētājiem, adoptētāju apmācība un vēl citu funkciju pildīšana, kuras noteiktas Centra noteikumos. 

Šādas pieredzes Latvijā vēl nav, un mums nāksies šo pieredzi veidot pašiem. Protams, nezināmais reizēm var biedēt, izsaukt šaubas un bažas.

Uzskatu, ka viennozīmīgi ir skaidrs, ka šādi Atbalsta centri ir vajadzīgi, lai neveidotos tik neviendabīga situācija, kāda šobrīd ir valstī. Audžuģimeņu atbalsta centri vai atbalsta pakalpojumi, kas šobrīd darbojas (Liepājā, Rīgā, Daugavpilī) darbojušies vienas konkrētas pašvaldības ietvaros, piemēram, mēs šobrīd savu pakalpojumu sniedzam Liepājas pašvaldības bērniem. Tātad ir pašvaldības, kas rūpējas par saviem bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs un audžuģimenēm, taču ir pašvaldības, kur šādi atbalsta pakalpojumi nav pieejami. Līdz ar to centru izveide nodrošinātu atbalsta pakalpojumus visiem audžuģimenēs ievietotajiem bērniem un audžuģimenēm.

Tomēr bažas rada diezgan būtiskā transformācija no sākotnējās idejas līdz šobrīd pieņemtajam. Sākotnēji tika plānotas četras audžuģimeņu specializācijas – audžuģimenes zīdaiņiem, pusaudžiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas cietuši no vardarbības. Šobrīd valsts kā prioritāti ir izvirzījuši tikai divus audžuģimeņu specializācijas veidus – krīzes situāciju audžuģimenes un specializētās audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Pozitīvi noteikti ir tas, ka valsts ir paredzējusi, manuprāt, pietiekami labu atalgojumu specializētajai audžuģimenei par sava darba veikšanu. Un to tiešām var sākt uzskatīt par profesionālu darbu. Tāpat ir paredzēta atlīdzība vides iekārtošanai.

Abas šīs specializācijas ir nozīmīgas, taču ir jāsaprot, ka krīzes situāciju audžuģimenēm būs jābūt pietiekami elastīgām. Mēs saprotam, ka šo centru uzdevums būs arī diferencēt, kura ģimene var uzņemt kāda vecuma bērnu.

Šis specializāciju samazinājums rada bažas, jo, manuprāt, noteikti vajadzēja saglabāt specializāciju zīdaiņiem. Es saprotu, ka tā tika atcelta, jo bērnu aprūpes iestādēs zīdaiņu šobrīd ir ļoti maz, taču tas ir mainīgs apstāklis un pēc kāda laika skaits var būt lielāks.

Masu saziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka jau ar 1.jūliju centri uzsāk darbību. Tie noteikti neuzsāks reālu, praktisku darbību, bet gan procesu, lai šie centri varētu tapt, jo šobrīd ir pieņemti noteikumi, uz kā pamatu centri var sākt veidoties. Kopumā Latvijā darbosies seši centri, kas, manuprāt, nav liels skaits visai valsts teritorijai. Ir svarīgi, lai šie centri visiem būtu pieejami.

Ja mēs pieņemam, ka šāds centrs varētu tapt arī Liepājā, jo Sociālo pakalpojumu aģentūra ir uzrunāta centru veidot uz bāzes, kāda šobrīd tiek piedāvāta, tad, protams, varētu tikt domāts par to, lai arī ārpus Liepājas būtu atbalsta punkti, kur būtu pieejamas psihologu konsultācijas, atbalsta grupas un sociālā darbinieka konsultācijas, ko šobrīd piedāvā finansēt valsts, kas atšķiras no sākotnējās ieceres, jo plānots bija daudz plašāks speciālistu klāsts – līdzīgi kā tas šobrīd darbojas Liepājas modelī, kuru finansē Liepājas pašvaldība.

Audžuģimeņu atbalsta programmā visi speciālisti šobrīd Liepājā ir ļoti apmeklēti, jo audžuģimenes šo pašvaldības nodrošināto pakalpojumu labprāt izmanto.

Jāļauj šiem centriem uzsākt darbību, ar prognozi, ka to pakalpojumu klāsts ar laiku varētu tikt paplašināts, kā arī jācer uz turpmāku labu sadarbību ar pašvaldībām.

Cilvēkus, kurus interesē kā kļūt par audžuģimeni, specializēto audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju, viesģimeni mēs labprāt gaidīsim savā Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona atbalsta centrā Liepājā, Brīvības iela 9, centīsimies atbildēt uz jūsu jautājumiem, šī saruna var būt neformāla, arī tad, ja pagaidām par šādu iespēju tikai interesējaties.

Guna Krēgere-Medne, Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centra vadītāja

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!