Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 22. augusts

+18°C
Vējš: D 5.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Gunita Boka: Katram sava vieta  (4)

Par mūžam veco un banālo patiesību, ka katram dzīvē jāatrod sava vieta, iznācis pārliecināties vāirākkārt. No sētnieka līdz priekšniekam, un tā joprojām. Var jau gari un plaši filozofēt par dzīves uzdevumu un misiju, bet relitātē bieži ir citādāk. Un šoreiz gribas runāt tieši par apkalpojošo personālu.

Pārdevējiem, šoferiem, viesmīļiem – ļaudīm, ar kuriem nākas saskarties un kontaktēties jebkuram aktīvās sabiedrības pilsonim. Un amplitūda ir raibu raibā. Sākot ar izteikti pozitīviem un beidzot ar izteikti negatīviem piemēriem.

Pirms vairākiem gadiem mums ar vīra kungu neviļus iedibinājās tradīcija – no rīta, pirms doties katram savās darba gaitās, kopīgi iedzērām kafiju kādā nelielā Liepājas kafejnīcā. Vārds bufetniece, būsim godīgi, vairumam saistās ar kādu stereotipu. Un Maira tam atbilda pilnībā. Vienmēr smaidīga, augsti uzkasīto, melno matu ērkuli grozīdama, spilgti krāsotām lūpām čivinādama, tā katru rītu grozījās starp kafejnīciņas apmeklētājiem.

Bet taisnības labad jāsaka – laipnāku, atsaucīgāku un feināku bufetnieci sastapt tā arī nav gadījies. Sajūta vienmēr bija nepiespiesti viegla, un atliek vien saldsērīgi nopūsties – cilvēks savā īstajā vietā.

Bet pavisam citādāka situācija izvērtusies vairākiem uz Nīcu kursējošu autobusu pasažieriem. Kopš ieviesta jaunā kārtība, kad konduktoru vairs nav un braucamās biļetes jāiegādājas pie šofera, abpusējā komunikācija, tā teikt, sit augstu vilni. Šoferīšiem, kam ierastais maršruts saistījās ar līganu dzīves poēziju, kad nesteidzīgi varēja vērot garām slīdošās ainavas, nu ikdiena izvērtusies par skaudru dzīves prozu, krāmējoties ar santīmiem un neapķērīgajiem pasažieriem.

Tā kādu sestdienas rītu īstu sutu nācās piedzīvot divām padzīvojušām kundzītēm, kuras pie Liepājas robežas, sēņu grozus pa priekšu stutēdamas, ierausās autobusā. Sniedzot šoferim spīdīgās naudiņas, mammuks nočivināja, kā jābrauc divas pieturas aiz robežas.

"Kā to pieturu sauc?" saraucis pieri, šofers nodimdināja.

Tantuki atbild, ka nezina viss. Vien ar paziņām sarunāts, ka tajā pieturā viņām jākāpj ārā.
Lieki piebilst, ka šajā mirklī ļembasts gāja vaļā, tā teikt, uz pilnu klapi. Šofer's kaunināja vecītes par tādu vieglprātību viņu vecumā. Citi pasažieri savukārt metās virsū vadītājam, ka viņam jau nu gan būtu jāzina pieturu nosaukumi. Vēl citi sašutumā grozīja galvu, kā gan tā drīkst apieties ar pasažieriem, un deva visžēlīgus padomus meklēt darbu citā vietā, kas tik smagi neiedragātu šofera veselību.

Tā jau gan ir – pāris mēnešu tādas braukšanas, un šoferim kuņģa čūla, kā likts.

Gunita Boka

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!