Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gunita Boka: Teorētiskā labklājība

Gunita Boka: Teorētiskā labklājība
16.08.2012 13:39

Kad dažādi masu mediji un arī viens otrs no valdības ministriem cits caur citu možā un optimistiskā balsī paziņo, ka Latvija jāceļ citām valstīm par paraugu un ekonomiskā izaugsme izrāvusies kā zaļa zālīte vasaras saulē turpina zelt un plaukt, tad vairumām iedzīvotāju neizpratnē vien pleci jāparausta.

Arī man – nu nepavisam neizprotu, no kurienes tiek ņemti šie iedvesmojošie fakti un skaitļi, jo neviens no manis aptaujātajiem paziņām biezāku maciņa saturu, lai arī kā gribētos, nejūt viss.
Taču vēl lielāku bliezienu pa savu šķietami iesnaudušos pašapziņu ar devīzi – viss jau ir kārtībā, daudziem klājas daudz sūrāk – saņēmu no saviem Vācijas draugiem, kuri manu ģimeni un Liepāju apciemo neiztrūkstoši katru vasaru.

Šoreiz gaidītie viesi ieradās jūnija beigās, akurāt, kad izgājis Līgo svētku skurbulis.

Pirmajā ciemošanās nedēļā, kamēr mums vēl jāmin ierastās darba gaitas, viesi cenšas laiku aizpildīt paši uz savu galvu. Radi jāapciemo un Liepāja no jauna jāapskata. Līdz kādu vakaru, omulīgās sarunās pie vīna glāzes vācieši sper laukā, ka tik šokēti par atmosfēru pilsētā viņi esot pirmo reizi daudzu gadu laikā.

“Tik slikti nav bijis vēl nekad,” sieviete apņēmīgi apgalvo un sacīto ilustrē ar neskaitāmajiem tukšajiem bankrotējušo veikalu un kafejnīcu skatlogiem, noplukušajām mājām un nesamērīgi augstajām cenām pat tirgus placī – “piecīši iet viens pēc otra, kaut beigās izrādās, esi nopircis vien zemenes un kartupeļus”. Un pat visneprātīgākajos sapņos ciemiņi nespēj iztēloties, kā mēs velkam kopā galus, ņemot vērā vairuma strādājošo mēneša algu un vidējās pensijas.

“Un kur palikuši cilvēki!” viešņa turpina. “Ielas pustukšas un pamirušas. Bet tiem, kas vēl palikuši, burtiski var redzēt, ka klājas grūti – deguni zemē iedzīti un galvas nokārtas”.

Kādu mirkli jutos, kā ar aukstu ūdeni aplieta. It kā jau viss zināms, jaunumu nekādu – sak, tā jau mēs te visi kaut kā kustam un kuļamies, bet skats no malas, tā teikt, burtiski sastindzināja. Vāroties tajā pašā putrā, kur visi, pasaules redzējums zaudējis asumu, un nevarējām iedomāties, ka iespaids varētu būt tik katastrofāli bēdīgs.

Tālāk jau viss nokārtojās. Pienācis bija kārtējais “Summer Sound” festivāls, Latvijas Olimpiāde, un Liepāja atdzīvojās. Iespējams, pie vainas vien nepareizais laiks, kad draudzenes ģimene ieradās mūspusē ciemoties.

Gunita Boka

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz