Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gunita Boka: Trakā steiga

Gunita Boka: Trakā steiga
17.09.2012 06:41

Mūžīgā steiga un laika trūkums jau principā pats par sevi nav rosinošs un labvēlīgs faktors, taču nesen diemžēl bija jāpārliecinās, ka iepirkšanās buma trakumā mūsu pašu tirdziņā tas iegrieza man pamatīgu robu gam materiālajā, gan arī morālajā plāksnē.

Jo šķiet, vai tiešām tirgotāji ir tik tuvredzīgi, lai nesaprastu elementāru pamatprincipu – sekmīga ražošana un saražotā realizēšana ilgtermiņā nu ne kādi nav savienojama ar krāpšanos un mānīšanos uz mūsu, pircēju, maciņu rēķina.

Nu labi – šoreiz tas arī izdevās, bet vairāk gan, cienījamās kundzes, pie jūsu stendiņiem apstāties negrasos.

Apsvērusi, ko gatavošu ģimenes maltītēm brīvdienās, kā apsvilusi iedrāžos skārņo, jo – ai, kā gribas paspēt uz tuvāko autobusu jau pavisam drīz. Palūgusi pārdevējai aptuveni puskilogramu maltās gaļas,izdzirdot summu, satrūkstos, kā dzēlienu dabūjusi. Lai arī neesmu matemātikas guru, pat steigā saprotu, ka krietni par daudz tiek prasīts.

“Vai”, nočivina rudmatainā pārdevēja,”es tūdaļ noņemšu nost”. Un no kulītes izņem krietnu pikuci gaļas. Tātad nosvērts ticis stingri vairāk par prasīto. Nu, labi , apkrāpt jau tīšu prātu negribēja, taču savs labumiņš būtu ticis gan. Bet lai – nav ne laika, ne gribēšanas ņemties pakampju pirkumu un lēkšoju uz dārzeņu placi. Jo savs Latvijas kāpostiņš un kartupelītis arī vajadzīgs.

Iemetu acis laikrādī un, sapratusi, ka līdz autobusam atlikušas vien nieka piecas minūtes, ieņemu zemo startu, un sprinteres cienīgā ātrumā nesos vajadzīgajā virzienā. Nu jau vairs nav laika izsvērt, kuram gludāks kāpostiņš un miltaināks kartupelītis, paķeru pārdevējas saslavēto jaunās ražas preci un dodos iekarot autobusa pieturu.

Viss beidzas laimīgi, un ar vieglu gandarījuma smaidu sejā atslīgstu spēkrata sēdeklī: “Redz, cik es veikla. Visu paspēju un vēl laikus tikšu līdz namiņam”.

Noplokot pirmajai sajūsmai par saviem varoņdarbiem, rokās sāku svārstīt dārzeņu maisiņu. Kaut kā pārāk aizdomīgi viegls tas rādās. Ielūkojoties saprotu skaidri, ka šeit nu nekādi nevar būt manis prasītie kilogrami, kaut naudiņu esmu samaksājusi par visu banku, tā teikt.

Aizbraukusi mājās, vieglā satraukumā nostellēju savu pirkumu uz virtuves saimniecības svariem, kuri nepiedodami apstiprina jau tā skaidri redzamo – līdz vajadzīgajam daudzumam trūkst tieši vienas trešdaļas.

Nu, ko – mēģinu vēl saplakušo dūšu piepacelt ar pašiedvesmu, ka, iespējams, ne jau tīšām pārdevējas krāpušās – naudas un svari misējušies. Bet arī mācība laba, kas liks atgriezties pie savas jau gadiem iecienītās gan dārzeņu, gan gaļas tirgotājas un izmest par vienu līkumu vairāk. Jo kur tie ātrie tikuši!

Gunita Boka

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz