Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 21. septembris

Vārdadiena: Mariss, Matīss, Modris

Gunita Boka: Uzrakstīt "tikai" labo stāstu nav nemaz tik vienkārši  (3)

Atslēgvārdi literatūra | literatūras gada balva | jana egle

Foto: liepajniekiem.lv

Piektdienas vakarā dzirdot Latvijas Radio jaunākās ziņas, ka gada balvu prozas žanrā saņēmusi mūsu Jana Egle, no prieka savā virtuvē sāku dancot. Patiesi – ļoti, ļoti priecājos, jo galu galā reģionu literāti bieži paliek aiz svītras un pie godalgām netiek.

Tāpat arī sapratu, ka tūdaļ sekos visas vērtēšanas, vētīšanas, runas un apspriešanas.

Un, protams, ilgi jau arī nebija jāgaida. Neesmu nedz literatūras zinātniece, nedz kritiķe, taču, ņemot vērā jau diezgan ilgo pieredzi literatūras lauciņā, domāju, ka protu atšķirt labu no viduvēja vai vāja "gabala". Un reizēm tiešām nesaprašanā atliek tikai paraustīt plecus, kādu pērli gan cienījamā žūrija atradusi tajā vai citā darbā.

Taču, manuprāt, šoreiz runa ir par patiesi labu literatūru. Un tieši tāpēc skumdina (vārdos nesaukšu) dažu visnotaļ cienījamu literātu izteikumi, ka Janas krājums "Gaismā" nav nekas vairāk par viduvēju prozu vai vienkārši labu stāstu.

Bet, mīļais cilvēk! Tad paņem un uzraksti šo "tikai" labo stāstu, ja reiz tas ir tik vienkārši.

Tāpat izskanēja arī sarūgtinājumu pilni vārdi, ka, redz, šogad žūrija ir bijusi stipri subjektīva un nav pamanīti patiešām spilgti darbi. Runa bija arī par dažiem jaunajiem censoņiem, kuri jau pēc pirmā krājuma ir gatavi jozt uz skatuves pēc balvas un tagad jūtas vīlušies, ko dāsni arī pauž, piemēram, "Kutūras rondo" raidījumā radio. Izsakot pieņēmumus, – ka žūrija nav pieņēmusi un sapratusi citādo, atšķirīgo, savdabīgo utt. Un tādējādi "iznīcinot" visu labo gribu turpināt darboties literatūras lauciņā.

Gribas jautāt – kāpēc tad vispār literāts raksta? Lai saņemtu balvas? Protams, lai arī cik introverts pēc savas būtības būtu rakstnieks, atzinība jebkuram ir nepieciešama. Taču ne jau tamdēļ top dzeja, stāsti un romāni.

Īpaši stipri šogad tika pārstāvēta dzeja. Kaut arī neviens no maniem favorītiem – nedz Rudīte Štelmakere, nedz Edvīns Raups balvu nesaņēma, nekādi nav iespējams noliegt arī cienījamā Jura Kronberga dzejas jaudu. Patīk, nepatīk – cits jautājums.

Un galu galā visas šīs padarīšanas ar žūrijām un balvām patiesi ir viena liela, bet nopietna spēle, kurā nekad nezini, kā var paveikties, taču uzskatu, ka mūsu rakstniece un dzejniece Jana Egle šī gada atzīšanu ir godam pelnījusi. 

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!