Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Guntis Pujāts: Galvenais, ka iegūta pārliecība

Latvijas hokeja izlases izcīnītā pasaules čempionāta bronza visā valstī arī bez Saeimas lēmuma būtu radījusi svētku izjūtu. Pamazām tā neizbēgami pāries, taču šī gada uzvaru radītā pārliecība hokeja valstsvienībai var kļūt par priekšnoteikumu, lai nākotnē censtos tikt pie vēl augstvērtīgākiem panākumiem.

Guntis Pujāts: Galvenais, ka iegūta pārliecība
Foto: Ģirts Gertsons
30.05.2023 06:00

"Kurzemes Vārds"

Intervija ar Liepājas hokeja treneri Gunti Pujātu.

Kādi ir Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas priekšnoteikumi?

– Izlase aizvadīja ļoti ilgu treniņnometni, kas bija pusotru mēnesi gara. Treneru korpuss noslīpēja gan fizisko, gan mentālo gatavību.

Kad runāju ar vīriņiem, kuri šogad piedalījās pasaules čempionātā, viņi teica, ka iepriekš sagatavošanās posms tik smags nav bijis. Bija ielikti labi pamati. Komanda ilgi dzīvoja kopā, gatavojās.

Pēc pirmajām divām spēlēm likās, ka te nekā nebūs, bet beigās izrādījās, ka treneru korpuss – Harijs Vītoliņš un pārēji – visu treniņu procesu izveidoja tā, ka tieši izšķirošajās spēlēs mēs bijām tik spēcīgi, lai izcīnītu 3. vietu.

Tāpat varēja redzēt, ka

visa izlase bija viens liels vesels, tāds kulaciņš, kas gūlās zem ripām, ķēra ripas, nebaidījās, neviens sevi nežēloja.

Sen nebiju redzējis, ka spēlētāji darbotos ar tik lielu atdevi, ka tik ļoti liktu veselību zem sitiena. Šogad komanda tiešām bija Komanda!

Latvijas hokeja attīstībai milzīgu impulsu deva Latvijas iekļūšana pasaules čempionāta elites divīzijā 1996. gadā un pirmie pasaules čempionāti, kas sekmēja hokeja haļļu būvniecību un jauno audzēkņu pieplūdumu treniņu grupās. Vai, tavuprāt, bronzas medaļas varētu izraisīt līdzīgu bumu?

– Pēc uzvaras pret Šveici es aprunājos ar kādu auto sporta fanu. Viņš teica, ka nesaprot, kā tas var būt, ka viņam, kuru ikdienā interesē citi sporta veidi, nervi ir čupā, kad sākas pasaules hokeja čempionāts.

Latvietim hokejs jau tāpat ir sirdīs un asinīs.

Arī tie, kuri nefano par sportu, seko hokejam, skatās spēles, interesējas par mūsu spēlētājiem ārzemēs.

Es domāju, ka tagad stipri liels popularitātes pieaugums nebūs. Varbūt atnāks kādi 10 procenti vairāk bērnu. Hokejā jau tāpat trenējas diezgan daudz cilvēku.

Kad šīgada čempionātā sākās pirmās lielās uzvaras, publiskajā telpā parādījās arī viedokļi, ka papildus lielajam priekam par mūsējo uzvaru ir arī skumjas par to, ka spēlētāju sagatavošana lielā mērā gulstas uz vecāku pleciem. Cik smaga ir jauno hokejistu audzināšana?

– Privātajos klubos Rīgā izmaksas ir milzīgas. Liepājā trenēšanās hokejā maksā 49 eiro mēnesī. Nav jāmaksā ne par spēļu krekliem, ne par braucieniem uz spēlēm.

Runājot ar Rīgas treneriem, zinu, ka tur šī summa ir daudz lielāka. Piemēram, kāda 15 gadus veca hokejista tēvs man pastāstīja, ka viņam dēla hokeja skološana izmaksājot no 800 līdz 1000 eiro mēnesī.

Vai būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts, vai hokeja sistēmā kaut kas jāmaina, jāuzlabo?

– Man nepatīk vārds “sistēma”. Mums ir maza valsts, tāpēc mums ir arī maz hokejistu. Piemēram, Monreālā vien ir 900 hokeja laukumu, kamēr mums – 17 visā valstī. Līdz ar to mēs nevaram ieviest kādu konkrētu sistēmu.

Jābūt federācijas vadlīnijām katrai vecuma grupai, lai zinātu, uz ko treneriem likt akcentu. Taču nevajag gatavot vienādus spēlētājus.

Mūsu hokejisti ir unikāli, katrs ar saviem trūkumiem, bet arī ar spilgtām īpašībām, savām odziņām.

Trenera meistarība ir atrast šo īpašo kvalitāti katrā hokejistā. Piemēram, tas pats Zīle. Uzbrukumā viņš nespēlē, toties kāds viņš ir aizsardzībā! Savukārt Šilovam 22 gadu vecumā vispār nav stresa.

Iznāk mums pretī Kanāda, ASV, Zviedrija, kur ir spēcīgas hokeja sistēmas. Viņi visi ir sagatavoti pēc viena rasējuma. Jā, visi ir ātri, spēcīgi, tehniski hokejisti. Taču vai šo izlašu sniegumā bija kaut kas tāds Uh! – elpu aizraujošs? Nebija. Tie paši zviedri bija garlaicīgi.

Toties mums ir Rubīns, mums ir Indrašis, mums ir vecais bebrs Daugaviņš. Un katram ir savs stāsts, savas stiprās īpašības, sava individualitāte. Uzskatu, lai kā mūs zākātu, mēs – hokeja treneri – esam spēcīgi.

Ceturtdaļgadsimtu gaidījām pirmās medaļas. Kad, tavuprāt, Latvijai izdosies to atkārtot?

– Galvenais, ka iegūta pārliecība. Paliek treneri, ja paliks arī izlases kodols, tad snieguma ziņā kādus divus, trīs, četrus gadus nekas īpaši nemainīsies, bet būs nākusi klāt pārliecība par to, ka esam izcīnījuši medaļas. Psiholoģijai ir liela nozīme.

Turklāt šī gada rezultāts nozīmē, ka būsim augstāk pasaules rangā, būs iespēja spēlēt pret vājākiem pretiniekiem.

Taču

latiņa kļūst augstāka, vecāki, līdzjutēji, federācija, protams, prasīs rezultātu.

Būs grūti, bet uz to jātiecas. Kā jau Edgars Masaļskis TV studijā teica – divas pjedestāla pozīcijas vēl neesam ieņēmuši. Paliek vēl sudrabs un zelts. Domāju, ka tas nav nereāli.

Ja visi spēlētāji ir veseli, tad to var izdarīt. Nav problēmu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz