Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 24. oktobris

Vārdadiena: Modrīte, Mudrīte, Renāte

Gvido Ķirsons: Satiksmes drošību uz Rīgas šosejas uzlabotu distances ievērošana  (23)

Atslēgvārdi čeļu satiksme | drošība | rīgas šoseja | satiksme | Gvido Ķirsons | viedoklis

Foto: liepajniekiem.lv

8.augustā uz Liepājas – Rīgas šosejas, Vecpils pagastā, notika traģiska divu kravas automašīnu sadursme, kurā gāja bojā abi šoferi. Šomēnes uz šī autoceļa šis nav pirmais negadījums, kurā iesaistītas smagās automašīnas.

Vieta, kur diemžēl notika traģiskais notikums, raugoties no autovadītāja viedokļa, ir sarežģīta. Tur viens pēc otra seko vairāki līkumi, ir tā saucamais garenlūzums un redzamība ir apgrūtināta. Taču no satiksmes organizācijas viedokļa šajā ceļa posmā tomēr ir nepārtrauktās līnijas, kas liedz veikt apdzīšanas manevrus. Šādās vietās transporta līdzekļa vadītājiem jāpievērš īpaša uzmanība.

Diemžēl ir pārgalvīgi šoferi, kas noteikumus neievēro un, neraugoties uz aizliegumiem, veic apdzīšanas manevrus.

Šobrīd grūti pateikt, kādi ir šīs avārijas iemesli. To, protams, noskaidros un secinājumus dos policija. Manā rīcībā nav statistikas datu, taču kā pieredzējis autovadītājs varu teikt, ka pilnīgi taisnas un vienmuļas šosejas dažkārt nogurušiem šoferiem paaugstina iemigšanas risku vairāk nekā līkumaini ceļi, kas autovadītājiem liek īpaši koncentrēt uzmanību.

Autoceļā Liepāja – Rīga pēdējos gados ieguldīti ļoti lieli līdzekļi, lai uzlabotu segumu un sakārtotu infrastruktūru. Domāju, ka šodien šis ir viens no labi sakārtotiem valsts ceļiem. Tur ir arī uzstādīti foto radari, pietiekami bieži redzamas gan trafarētās, gan netrafarētās Ceļu policijas automašīnas. Līdz ar to nevarētu teikt, ka ceļš atstāts arī bez šāda veida uzraudzības. Taču katram šoferim un ceļam nepieliksi uzraugu – tas, kā mēs pārvietojamies, tomēr ir katra paša atbildība.

Kravas automašīnu vadītājiem vajadzētu respektēt distanci, kas atrunāta noteikumos, lai vieglie transporta līdzekļi, būtiski nepārkāpjot ātrumu, secīgā kārtībā smagās automašīnas varētu apdzīt.

Domāju, ka daudzi vieglo automašīnu vadītāji piekritīs tam, ka diemžēl kravas automašīnas kolonnās brauc ļoti tuvu cita aiz citas, kā rezultātā apdzīšanas ceļš ir ārkārtīgi garš. Ir atšķirība, vai apdzenam vienu kravas automašīnu, vai esam spiesti apdzīt trīs smagos, kas brauc cits aiz cita. Ko dara vieglo automašīnu vadītāji, lai uzreiz apdzītu vairākus kravas auto? Būtiski pārsniedz maksimālo atļauto ātrumu, tādā veidā pakļaujot sevi ārkārtīgi lielam riskam! To, ka distance netiek respektēta, es kā autovadītājs esmu novērojis bieži.

Ja kravas automašīnas intensīvi noslogotos ceļos, kāda ir arī Liepājas – Rīgas šoseja, ievērotu distanci, tad arī satiksmes drošība uzlabotos.

Tāpat novērots, ka kravas automašīnas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, kas tām ārpus apdzīvotām vietām ir 80 kilometri stundā. Kravas automašīnas, protams, tiek aprīkotas ar ātruma ierobežotājierīci, taču jebkuru ierobežojumu var mehāniski apiet.

Gvido Ķirsons, CSDD Liepājas nodaļas priekšnieks

  • Komentāri (23)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!