Ceturtdiena, 3. decembris Raita, Jogita, Evija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ilze Grospiņa: Cilvēkam būs jāpielāgojas klimata izmaiņām

Ilze Grospiņa: Cilvēkam būs jāpielāgojas klimata izmaiņām
18.01.2007 20:29

0

Šobrīd visā pasaulē zinātnieki runā par to, ka cilvēki savu ir padarījuši – notiek globālā sasilšana. Gaisā ir stipri palielinājies CO2 izplūdes gāzes procents. Un tas, kas šobrīd notiek, ir tikai sekas. Nākotnes prognozes varu tikai minēt. Globālās sasilšanas rezultātā, ledāji kūst straujāk, tādējādi aukstie Ziemeļledus okeāna ūdeņi virzās uz dienvidiem, kur satiekas ar silto Ziemeļatlantijas straumi. Aukstais gaiss, kas veidojas virs Ziemeļu ledus okeāna, virzoties uz dienvidiem, satiekas ar silto gaisu, kas nāk no Atlantijas okeāna. Satiekoties aukstajām un siltajām gaisa masām, veidojas cikloniskie virpuļi, kas atnes stipra vēja brāzmas un nokrišņus. Valdošie rietumu vēji  ir tie, kas līdz mums atnes ciklonus ar lielo vēju.

Nākotnes prognozes ir dažādas. Vieni uzskata, ka uz planētas paliks siltāks un pēc 500 gadiem pie Baltijas jūras būs kā Vidusjūras kūrortā – augs palmas, citronkoki utt. Savukārt pie Vidusjūras no karstuma viss paliks tuksnešains. Augu un dzīvnieku valsts nespēs pielāgoties tik straujām klimata izmaiņām kā rezultātā aizies bojā dažādas augu un dzīvnieku sugas.

Latvijā jau tagad uzrodas tādi augi un dzīvnieki, kas dzīvo siltākās teritorijās. Kaut vai pusparazīstiskais krūms āmulis, kura galējā ziemeļu izplatības robeža bija Gavieze. Šobrīd ir redzams, ka tas lēnām virzās uz ziemeļiem – no Grobiņas puses uz Ventspili. Tas nozīmē, ka āmulim ir pietiekami silts, lai tas varētu pārvietoties uz ziemeļiem. Lasot dažādus zinātnieku pieņēmumus, grūti pateikt, kas īsti nākotnē notiks un kāds klimats mūs sagaida. Varētu būt, ka pie mums vasaras paliks vēsākas, bet ziemas – siltākas un vētrainākas.

Ja izkusīs visi pasaules ledāji, tad pasaules okeāna līmenis celsies par 66 metriem. Un tas nozīmē, ka mēs atradīsimies zem ūdens. Ceļoties ūdens līmenim, viļņi paliek lielāki un noārda krastus. Tas jau tagad ir redzams gan Jūrkalnē, gan tepat – Bernātos.

Taču nevaru teikt, ka pie visa vainīgs būtu tikai cilvēks. Arī saule un tās aktivitātes ir viens no tiem dabas elementiem, kas stipri ietekmē visu apkārtējo. Jau šobrīd ir stipras un biežas magnētiskās vētras. Ģeotermiskās aktivitātes – zemestrīces, vulkāni – arī noteikti ietekmē visu apkārtējo. Ogļskābā gāze rodas arī vulkāniskos izvirdumos. Cilvēks visus procesus ir tikai pastiprinājis. Viss attīstās daudz straujāk. Piemēram, virs Antarktīdas šobrīd ir visplānākais ozona slānis, lai arī tur nekādas rūpnieciskas aktivitātes nenotiek. To ir grūti izskaidrot.

Nav vienkārši pielietot videi draudzīgas tehnoloģijas, jo tas prasa milzīgas naudas summas. Lai palīdzētu dabai, vajadzētu samazināt izplūdes gāzes, neizcirst tik daudz koku, tātad saudzēt to, kas pārstrādā mūsu izelpoto ogļskābo gāzi atkal skābeklī. Vajadzētu vairāk zaļumu, parku, mežu.

Arī lidmašīnu kustība ietekmē apkārtējo vidi. Pozitīvi, ka dažas aviosabiedrības, pasažieriem pērkot biļeti, piedāvā nelielu summu ziedot jaunu koku iestādīšanai,  tā  kompensējot dabai pāridarījumu, kas rodas lidojuma laikā, lidmašīnām saražojot oglekļa dioksīdu. Zinātnieki kokus sauc par “oglekļa putekļu sūcējiem”. Un cilvēki tam ļoti labprāt piekrīt. Cilvēks nevar apturēt gaisa sasilšanu, taču var iestādīt koku.

Ja tagad apturētu globālo sasilšanu, tas neko neizmainītu vismaz 100 gadus. Šie procesi nav vienā dienā apturami. Viss ir aizgājis pārāk tālu. Vienmēr ir bijušas klimata izmaiņas, taču mēs agrāk tās tik ļoti neizjutām. Cilvēkam atliek tikai tām pielāgoties.

Lai tagad snigtu sniegs, vajadzētu radikāli mainīties vēja virzienam un pūst nevis no dienvidrietumiem, bet no ziemeļiem, taču neizskatās, ka tā notiks. Pat Maskavā šobrīd ir plusi, kaut arī tur jau vajadzētu būt dziļai ziemai.

Viss dabā šobrīd ir sajucis. Saldus mežos zied zilās vizbulītes un tiem augiem un dzīvniekiem, kam vajadzētu gulēt, proti, atpūsties, vēl to nedara. Dabā ir vērojama nobīde – viss notiek par pāris mēnešiem vēlāk. Ja tā saglabāsies – ziema būs martā, aprīļa sākumā, bet vasara – tikai augustā. 

Ilze Grospiņa,
Liepājas Pedagoģijas akadēmijas vides zinātņu maģistre

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz