Otrdiena, 3. augusts Augusts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Ilze Šķietniece: Kāpēc students ir tas, kurš var gaidīt?

Ilze Šķietniece: Kāpēc students ir tas, kurš var gaidīt?
20.12.2008 07:00

Atslēgvārdi

Beidzot kontos sāk ieripot lati, kas jau sen pienācās tiem, kuri šajā semestrī pieteicās studējošo kredītam. Izrādās, arī studiju kredīti izmaksāti tikai šajās dienās vai arī vēl joprojām tiek gaidīti. Viens no skaidrojumiem – valstij it kā pietrūcis naudas.

Kāds jaunietis līgumu par studējošā kredītu noslēdza oktobra vidū, bankā naudu viņam solīja mēneša laikā. Noteiktais termiņš beidzās, bet gaidītās naudas kā nebija, tā nebija. Bankā nu solīja – līdz novembra beigām noteikti būs un par visiem trim mēnešiem uzreiz. Students aizņēmās un aizdevējiem solīja, ka drīz jau varēs atdot. Taču naudas kontā nebija arī 30.novembrī. Gāja vēlreiz uz banku. Nu solīja līdz decembra vidum. Students turpināja aizņemties, aizdevēju loks kļuva arvien plašāks, bet atgādinājumi par aizdotā atmaksu – aizvien uzmācīgāki. Visbeidzot ap 10.decembri kontā parādījās 100 latu. Vismaz kaut kas, nopūtās students. Pēc pāris dienām viņš jau staigāja smaidīgs – ieskaitīta arī nauda par pārējiem trim mēnešiem.

Līdzīga situācija esot arī ar studiju kredītiem, kas paredzēti mācību maksas segšanai un tiek izmaksāti uz augstskolu kontiem. Gadā, kad students piesakās uz kredītu, par pirmo semestri jāsamaksā pašam. Tā kā mācību maksa daudzās augstskolās svārstās ap tūkstoš latiem par studiju gadu, jaunieši naudu lielākoties kaut kur aizņēmušies. Kad kredīts apstiprināts un nauda augstskolas kontā ieskaitīta, savus latus jaunietis var saņemt atpakaļ. Diemžēl šogad uz to bija jāgaida ilgāk, nekā paredzēts.

Nemaz negribas iedomāties, kāda ir sajūta dienu no dienas skaitot santīmus un zinot, ka īstenībā tā tam nebūtu jābūt. Bet konts joprojām tukšs.

Viens no skaidrojumiem, kādēļ kavēšanās notika – liela birokrātija. Uz līguma nepieciešams paša finanšu ministra paraksts. Ja brīdī, kad līgums pienāk, viņš ir komandējumā, dokuments stāv uz galda un lietas nekust uz priekšu. Taču izskanējis arī cits skaidrojums – valstij pietrūcis naudas. Precedents jau bijis. Rudenī jaunajām māmiņām kontos ieripoja vien daļa no pabalsta apmēra, kas pienākas. Arī toreiz baumoja par valsts finanšu problēmām.

Tomēr nesaprotu, kāpēc vieni valstij ir mīļāki par citiem. Kāpēc studenti netiek uzskatīti par sabiedrības grupu, kam solītais ir jāpilda? Neesmu dzirdējusi, ka par pāris mēnešiem aizkavētos, piemēram, pensiju izmaksa.

Ilze Šķietniece,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz