Otrdien “Liepājas metalurgā” tika izslēgtas martenkrāsnis, un vienīgais Baltijas metalurgs pāries uz modernākām tērauda kausēšanas tehnoloģijām. Rekonstrukcija tika pamatota arī ar ietekmes uz vidi novērtējuma pamata – modernizācijai kā galvenais aspekts tika minēts videi kaitīgo izmešu samazinājums.

Uzskatu, ka tas ir pozitīvi, jo tā ir modernizācija, kas pozitīvi ietekmēs vidi un sabiedrības, t.i, cilvēka veselību. Gaisā būs mazāks izmešu jeb emisijas daudzums, kas ir kaitīgi gaisam, ūdenim un videi kopumā, kā arī galvenais – cilvēkam un dzīvniekiem. Ja ņem vērā to, ka iepriekš, lai metalurgā dabūtu nepieciešamo temperatūru kausēšanai, tika izmantots kokss un gāze, tad nākotnē temperatūras iegūšana tiks koriģēta ar elektroniku un elektrību – tātad videi draudzīgāk.

Galvenie izmeši – oglekļa un slāpekļa oksīdi, suspentās daļiņas, putekļi – vairākas reizes samazināsies. Gaiss kļūs tīrāks, un nebūs tik liels kaitīgais piesārņojums. Līdz ar to notiks pozitīvas izmaiņas gaisa un vides kvalitātē, netiks vairs tik ļoti apdraudēta bioloģiskā daudzveidība. Kā zināms, vides kvalitāte iet roku rokā ar cilvēka dzīves kvalitāti uh veselību – pilsētas vide arī kļūs tīrāka.

Oglekļa dioksīds, kas ir viskaitīgākais no visām gāzēm un veido ozona caurumu, gaisā tomēr paliks, taču arī tas vairs nebūs tik lielā koncentrācijā. Samazināsies arī situmnīcas efekts, kas videi izdara vislielāko kaitējumu.

Lai arī “Liepājas metalurgs” varēs ražot vairāk, tomēr šo izmešu skaits būtiski samazināsies, jo arī trīs metalurga skursteņu vietā darbosies jeb kūpēs tikai viens. Jaunajām tehnoloģijām tiks uzlikti arī modernāki filtri, kas kavēs un samazinās izmešu nonākšanu gaisā.

Arī globālā ziņā šī modernizācija ir laba. Lai arī arī metāla atkritumu pārstādi problēmu Latvijā nav bijis, metalurgs varēs darīt labu arī Lietuvai un Igaunijai, jo valstis metāla atkritumus varēs importēt un tos šeit ar jaunajām modernajām tehnoloģijām varēs pārstrādāt lielākos daudzumos.

Ingrīda Sotņikova,
Valsts Vides dienesta Liepājas RVP direktore