Darbs ar apdāvinātajiem un talantīgajiem skolēniem mūsu skolā šajā mācību gadā ir viena no prioritātēm. Mēs ikdienas mācību procesu cenšamies aizvien vairāk diferencēt un individualizēt, šiem skolēniem papildus dodot uzdevumus viņiem atbilstošā grūtības pakāpē.

Šogad ir pirmais mēģinājums veidot īpašas programmas iedīgļus apdāvinātajiem un talantīgajiem – mācām viņus par dažādām domāšanas stratēģijām, mācīšanās metodēm, par mērķu izvirzīšanu, laika plānošanu un citām svarīgām personības attīstības sastāvdaļām, lai katrs atrastu un pilnveidotu savu īpašo mācīšanās un domāšanas veidu, lai arī uzzinātu par citiem iespējamiem domāšanas veidiem, kas varbūt noderēs tālāk dzīvē.

Ieviestās fakultatīvās nodarbības netiek īstenotas kādas valsts programmas ietvaros, tās ir mūsu pašu iniciatīva. Mācību gadam noslēdzoties, vērtēsim, kā mums ir veicies, un nākamajā mācību gadā programmu pilnveidosim. Un ceram ar laiku iet plašumā.

Fakultatīvās nodarbības ir 5.–7. un 9.–12. klašu grupai, savukārt visiem 8. klašu skolēniem tiek mācīts, kā pētīt, izstrādāt un aizstāvēt pētniecisko darbu.

Skolotājs ir tas, kurš aicina konkrēto bērnu iesaistīties fakultatīvajās nodarbībās, informējot par to viņa vecākus. Apmeklēt tās vai nē – ir skolēna brīva izvēle.

Patlaban katrā grupiņā ir ap 20 bērnu, kaut varētu uzņemt vairāk.

Ļoti bieži apdāvinātie un talantīgie skolēni jau iesaistās dažādās aktivitātēs pēc stundām, līdz ar to vēl kaut kam vienkārši neatliek laika.

Bet tie, kuri apmeklē nodarbības, ļoti labi atsaucas par tām.

Protams, katram skolēnam ir jāmācās atbilstoši viņa spējām. Latvijā šobrīd īpaši tiek veltīta uzmanība iekļaujošai izglītībai, akcentējot skolēnus ar mācīšanās grūtībām. Bet iekļaujošā izglītība tieši tāpat ir nepieciešama arī apdāvinātajiem un talantīgajiem skolēniem. Man šķiet, ka valstiskā līmenī par to būtu jādomā vairāk.

Tas, kas ģimnāzijās aizliegs iestājeksāmenus 10. klasēs, manuprāt, šo problēmu padziļinās. Jo ģimnāzijas jau pēc būtības ir skolas, kur būtu jākoncentrējas apdāvinātajiem un talantīgajiem skolēniem. Ar viņiem arī ir jāstrādā īpaši – ar atbilstošām mācību metodēm, ko ģimnāzijas arī īsteno.

Aizliedzot iestājpārbaudījumus, mēs liedzam iespēju koncentrēt vienuviet apdāvinātos un talantīgos skolēnus.

Visiem ir vienādas tiesības un iespējas mācīties. Tas to neizslēdz. Taču nav noslēpums, ka mēs visi neesam ar vienādām uztveres un mācīšanās spējām. Visi esam sabiedrībai vajadzīgi cilvēki, bet katrs cilvēks ir īpašs un citāds. Šeit, manuprāt, tiek pārprasts vienlīdzīgo iespēju princips.

Neviens neliedz nokārtot iestājpārbaudījumu ģimnāzijā un mācīties. Iespējas kārtot ir ikvienam. Turklāt tas ir pārbaudījums, kas attiecas uz 10. klasi. Līdz tam, jau no dzimšanas, mums ikvienam ir iespēja mācīties un sevi attīstīt. Cik lielā mērā to darām vai nedarām – tā ir mūsu pašu izvēle. Protams, sākumā ir vecāku iesaiste utt.

Uzskatu, ka šeit nav stāsts par nevienlīdzīgām iespējām, bet gan par iespēju neizmantošanas sekām.

Inta Korņējeva, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas direktore