Kad pagājušajā gadā visiem muzejiem atļāva atsākt darbu, cilvēki bariem nenāca. Vienlaikus tikai desmit apmeklētāji drīkstēja ienākt. Mēs varam plūsmu sadalīt, nav visiem jāiet vienā telpā. Nosūtījām vai nu uz otro stāvu, vai blakusēku. Bija pieejami dezinfekcijas līdzekļi un informatīvās zīmes.

Pāvilostas muzeju pārsvarā apmeklē ģimenes – tā ir viena mājsaimniecība. Lauku muzejos tā ir visur. Pie mums nāk tūristi, kas atbraukuši šeit atpūsties, dzīvo viesu mājās. Lielo grupu no ārzemēm pagājušajā gadā nebija.

Nesaskatu vajadzību kaut ko pārbaudīt. Varbūt lielajos muzejos, kur nāk daudz cilvēku, ir citādi. Taču viņi jau pagājušajā gadā tieši tāpat strādāja. Vai tagad vajag testēt un kaut ko jaunu izdomāt?

Pāvilostas muzejā pagājušajā gadā strādājām, un viss bija kārtībā.

Esam gatavi uzsākt darbu jebkurā brīdī, kad vien to atļaus. Ik pēc divām nedēļām mums jānodod ziņas, cik katrā iestādē ir dezinfekcijas līdzekļu, to kontrolē. Cimdi, maskas, grīdas mazgājamie līdzekļi, roku dezinfekcijas līdzekļi pie ieejas – tas viss mums ir.

Domāju, ka muzeji arī šobrīd ir pietiekami epidemioloģiski droši, lai tos apmeklētu. Vienīgi skārienjutīgos ekrānus pagaidām varētu neizmantot. Lai gan mūsu Palangas kolēģi to lietošanai deva apmeklētājiem vienreizējos cimdus.

Katrā ziņā uz pārējo ekspozīciju, bez digitālajām iespējām, Pāvilostas muzejā droši varētu nākt skatīties.

Irina Kurčanova, Pāvilostas muzeja vadītāja