Pagājušajā nedēļā ievērojamu ažiotāžu mūsu pilsētā izraisīja informācija par ēkas Aisteres ielā jumta maiņu. Vispirms jau daži liepājnieki, nezinot, kas patiesībā notiek, izplatīja informāciju, ka dzīvojamai ēkai iegruvis jumts un iedzīvotāji palikuši bez pajumtes, kas liepājniekos raisīja paniku.
Kad noskaidrojās, ka jumts nav vis iegruvis, bet notiek tā nomaiņa un daļas dzīvokļu iemītnieki citur izmitināti drošības apsvērumu dēļ, sākās vainīgā meklēšana. Vieni klupa krāgā mājas vecākajam, citi – ēkas apsaimniekotājam, bet vēl daži – pat pilsētas pašvaldībai.
Manuprāt, viss ir labs, kas labi beidzas. Galvenais, ka cilvēki nav cietuši! Pārējais taču viss ir atrisināts – jumts glābts, pašvaldība palīdzēja.
Šajā saistībā vēlos pastāstīt savu nebūt ne iepriecinošo pieredzi, kādu nākas gūt, dzīvojot daudzdzīvokļu mājā jeb, kā es to saucu – “kolhozā”. Vajadzības Liepājas daudzdzīvokļu mājām, kuras diemžēl nav pirmā svaiguma, vienmēr ir vairāk, nekā uzkrāto līdzekļu. Tāpat iedzīvotāju, pareizāk – telpu īpašnieku, domas vienmēr dalās – vieni vēlas to, citiem būtiskāks šķiet kas cits.
Var tikai apskaust tās mājas, kurām renovācija, apkārtnes labiekārtošana un citi projekti nākuši bez asām vārdu kaujām. Kaut retas ir tādas mājas. Jo lielākajā daļā gadījumu, lai ko paveiktu, iedzīvotājiem jāver vaļā maciņš – jāpaaugstina apsaimniekošanas maksa.
Protams, pilnībā saprotu pensionārus, kuri visbiežāk nevar atļauties maksāt vairāk. Kaut tieši pensionāri visbiežāk ir tie, kuri visapzinīgāk norēķinās par komunālajiem maksājumiem.
Piemērs no manas pieredzes. Kad pirms gadiem četriem sākām runāt par mājas renovāciju, atdūrāmies pret nepārvaramu šķērsli – Eiropas Savienības līdzfinansējumu saņemt nevaram, jo ēkas pirmajā stāvā ir komerctelpas. Tas nozīmē: viss jāveic par saviem līdzekļiem. Un tas nozīmē: paaugstināt apsaimniekošanas maksu vismaz trīs reizes... Jautājums no dienas kārtības tika noņemts...
Un tad sākās vārdu kaujas augstos toņos iedzīvotāju starpā. Viens grib ēkai jaunu jumtu, otrais – horizontālo apkuri, kaut ēkā visi dzīvokļu īpašnieki nav nomainījuši logus un siltums sprūk pa spraugām ārā. Trešais paģērē svaigu krāsojumu kāpņu telpā, bet ceturtais izdomājis, ka vajag tikpat skaistas ārdurvis kā kaimiņu mājā...
Bet, kad starp pirmo un otro stāvu plīst maģistrālā ūdens caurule un sākas nopietni plūdi, ēkas apsaimniekotājam jāplāta rokas – nevar steidzami veikt ļoti veco cauruļu nomaiņu ēkā, jo iedzīvotāji nevar vienoties – augšējos stāvos dzīvojošie parakstus nedod...
Ko es ar to gribēju pateikt? Tikai to, ka primārā un lielākā atbildība par ēku un tās tehnisko stāvokli viennozīmīgi ir iedzīvotājiem. Viņiem kopsapulcē jānonāk pie kopsaucēja, ar kuru mājas vecākajam vai padomei jādodas pie apsaimniekotāja, kurš tad veiks nepieciešamos darbus.
Apsaimniekotājs uz savu roku lēmumus pieņemt un rīkoties var tikai ĀRKĀRTAS gadījumos. Piemēram, ja ūdensvads pušu, var aizgriezt ūdens krānu, lai neappludinātu visu māju. Vai uzlikt vecajai rorei “žņaugu”. Vai kā Aisteres ielas gadījumā – sākt jumta remontu tad, kad ir avārijas situācija...
Aizvadītās nedēļas nogalē notikumus Aisteres ielā aizēnoja pēkšņi un šogad neierasti agri uznākusī ziema ar prāvo sniega kārtu. Un atkal dzirdami un redzami neapmierinātie.
Jau pagājušajā piektdienā, līdzko sāka laisties pirmās sniega pārslas, satiksme Liepājā vārda vistiešākajā nozīmē apstājās. Atļauto 50 kilometru stundā vietā tā kļuva par gliemeža gaitu 20 kilometru stundā.
OK, izvēlamies katrs sev drošu braukšanas ātrumu, taču, ja dažiem vēl stipri nobrauktas vasaras riepas vai citu apstākļu dēļ nav iespējas pārvietoties ātrāk, varbūt labāk pārvietoties kājām vai pārsēsties sabiedriskajā transportā? Autobusā vai tramvajā jāpērk biļete? Bet arī degviela taču maksā!
Svētdien, pārvietojoties pa pilsētu, pavēroju – liela daļa auto joprojām nav aprīkoti ar ziemas riepām. Labi. Saprātīgi braucēji izbrauks arī bez tām. Bet tā vietā pilni sociālie tīkli ar sūdzībām, ka ielas nav gana iztīrītas utt.
Jā, atkal meklējam vainīgo. Slikta ziema, slikti laika apstākļi, ceļu uzturētāji strādā slikti. Tikai mēs paši vienmēr balti un pūkaini... Bet vai patiesi tā?
Pievieno komentāru