Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 21. oktobris

+10°C
Vējš: Z 1.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Severīns, Urzula

Ivita Pelnēna: Lasīšana ir viena no dzīves baudām

Atslēgvārdi grāmatas | lasīšana | vaļasprieks

Foto: No privātā arhīva

Mana draudzība ar grāmatām aizsākās jau bērnībā, kad daudz laika pavadīju pie vecvecākiem un bieži redzēju vecvectēvu lasām grāmatas. Padomju laikā daudziem cilvēkiem bija grāmatas, taču ne visi tās lasīja. Šķiet, tā bija tāda sava veida kolekcionēšana. Tomēr mani vecvecāki tās lasīja, un tas piesaistīja manu uzmanību. Kad paaugos, tad sāku novērtēt viņu grāmatplaukta vērtību, jo tur bija patiešām kvalitatīva lasāmviela.

Protams, liels paldies tiem cilvēkiem, kuri man bērnībā dāvināja dažādas piedzīvojumu grāmatas. Lai arī pagājuši divdesmit gadu, atceros, ka viena no tām bija „Ludo un zvaigžņu zirgs”. Toreiz es iepazinu to sajūtu, ka Tev tik ļoti gribas zināt kā stāsts turpināsies, tādēļ šķir lappusi pēc lappuses un aizmirsti, ka sen jau bija laiks iet gulēt.

Mēdz teikt, ka, lai iepazītu cilvēka literāro gaumi, pietiek vienreiz ielūkoties viņa grāmatplauktā. Tad nu varu teikt, ka manu grāmatplauktu lielāko daļu veido dažādas vēstures grāmatas, vēsturisku personību biogrāfijas, ļoti daudz vēsturisko romānu. Šobrīd cenšos paplašināt savu redzes loku, pamazām iepazīstu fantāziju un pat fantastiku. Labprāt lasu arī tā saucamos bestsellerus, jo, kā gan var izprast sabiedrības viedokli par tādu vai citādu grāmatu, ja tā nemaz nav lasīta?

Manā lasāmsarakstā noteikti ir arī latviešu autori, jo mūsējie prot radīt patiesi lieliskus vēsturiskos romānus. Māras Zālītes „Pieci pirksti”, Māra Bērziņa „Svina garša” noteikti ir lasīšanas vērti. Patīkami pārsteidz arī jaunās autores - L.Dreiže un I.Melgalve, kas pārstāv fantāzijas un fantastikas žanru. Lasot I.Melgalves „Mēness teātris”, regulāri atskatījos uz grāmatas vāciņu, lai nezaudētu ticību, ka kaut kas tik lielisks ir tapis tepat Latvijā.

Ņemot vērā pieejamās tehnoloģijas, esmu dažādojusi savus lasīšanas paradumus. Ikdienā lasu papīra grāmatas un elektroniskās grāmatas, izmantojot e-lasītāju. Šādu variēšanu drīzāk nosaka dzīves nepieciešamība, jo papīra grāmatas, lai cik tās vizuāli baudāmas arī būtu, dzīves telpā aizņem ļoti daudz vietas. Šobrīd esmu aptuveni 500 papīra grāmatu īpašniece, tādēļ jāsāk rūpīgāk izvērtēt, kuras grāmatas ir pelnījušas ilgstošu uzglabāšanu, bet kuras var veikli izlasīt e-lasītājā.

Nedomāju, ka papīra grāmatas pārskatāmā nākotnē izzudīs, jo grāmata ir vērtība pati par sevi. Lielākā daļa grāmatmīļu primāri vienmēr izvēlas papīra lasāmvielu un tikai sekundāri elektronisko iespēju, jo īstas grāmatas sajūtu nevar radīt pat grāmatu e-lasītājs, nemaz nerunājot par planšetdatoru.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc ir svarīgi lasīt grāmatas, man gribas citēt nopelniem bagāto latviešu zinātnieku Ivaru Kalviņu, kurš reiz intervijā ir teicis: „To, kas tev galvā, var atņemt tikai kopā ar galvu, bet pārējo var atņemt jebkurā laikā.” Tas, kas ir mūsu galvās, ir mūsu pievienotā vērtība. Šo informāciju un zināšanas varam izmantot, kad vien mums tas ir nepieciešams, savukārt vienīgais veids, kā tās zināšanas iegūt, ir lasot. Nemaz jau nerunājot par vārdu krājumu un iztēli, kuru lasīšanas procesā pilnveidojam. Piedevām man gribētos teikt, ka lasīšana ir viena no īstenajām dzīves baudām, bet šeit man noteikti daudzi nepiekritīs.

Manuprāt, neeksistē tāds vispārināts jēdziens kā "laba lasāmviela". Mēs varam atrast katrs savu, bet noteikti tā nebūs visiem vienāda izvēle. Šo tendenci ļoti labi var novērot, lasot blogeru atsauksmes par tādu vai citādu grāmatu - kāds teiks, ka šī grāmata ir lieliska, bet cits rakstīs, ka neko tik viduvēju sen nav lasījis.

Par manu grāmatu izvēles motivāciju ir samērā grūti atbildēt, jo šī ir viena no tām lietām dzīvē, kur nevaru sevi prognozēt. Pamatā pasekoju līdzi grāmatu jaunumiem dažādu izdevniecību mājas lapās, palasu blogeru atsauksmes, dažreiz ieraugu atsauci uz kādu grāmatu un man liekas, ka šo noteikti vajag izlasīt. Īsāk sakot, nekaļu tālos nākotnes plānus, bet turu acis vaļā un īstās grāmatas atrod ceļu pie manis.

Pirmā lieta, ko mācu saviem bērniem, ir cieņa pret grāmatām. Mūsu mājās uz grāmatām ar kājām neviens nekāpj, lapas ārā nerauj un brokastu šķīvjus virsū neliek. Tā bērni iemācās, ka grāmata ir vērtība. Tāpat, dodoties uz grāmatnīcu, savu meitu mēdzu ņemt līdzi, un vienmēr sagādāju arī viņai kādu skaistu lasāmvielu. Pasakas lasīšana pirms gulētiešanas arī mūsu mājās ir aktuāla lieta, tomēr, ja ir kāds periods, kurā meita Alise ir izvēlējusies sev citas pirmsmiega aktivitātes, tad to respektēju, jo, manuprāt, grāmatas nevar piespiest iemīlēt, var tikai parādīt ceļu uz grāmatu pasauli. Soli pa solim šķiet, ka tas izdodas, jo meita labprāt laiku pavada pie mana grāmatplaukta, šķirstot un pārskatot tur atrodamo lasāmvielu.

  • Komentāri (0)
  • 0

Pievieno komentāru

Šo rakstu drīkst komentēt tikai reģistrēti lietotāji Reģistrējies šeit Atgādināt paroli

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!