Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sāka darboties 1998.gada 1.maijā, lai īstenotu patērētāju tiesību aizsardzību, uzraugot preču tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, tāpat nodrošinot patērētājiem nepieciešamo informāciju un palīdzot patērētājiem risināt radušos konfliktus. Patērētāju tiesību aizsardzības centra Liepājas reģionālā pārvalde izskata ne tikai sūdzības par nekvalitatīvu preci, kā uzskata vairums cilvēku, bet arī veic tirgus uzraudzību un reklāmas uzraudzību. Pārbaudām dažādu preču grupu atbilstību normatīvo aktu un drošuma prasībām. Mūsu kompetencē neietilpst medicīnas preces, sadzīves ķīmija, kosmētika, juvelierizstrādājumi, kā arī pārtikas preces un to marķējumi, izņemot cenu norādīšanas un svara vai mēra pareizas noteikšanas uzraudzība. Gadā veicam 450 pārbaudes, kas ir noteiktas kontroles programmā, kā arī pārbaudām sūdzībās un iesniegumos minēto informāciju.

Jāsaka, ka sūdzības saņemam visdažādākās: 2001. un 2002.gadā pārsvarā tās bija par apaviem, pēc tam sekoja mobilo tālruņu bums. Šobrīd aktuālākās problēmas ir saistītas ar logiem, celtniecības pakalpojumiem, mēbelēm, kas izgatavotas pēc individuāla pasūtījuma, tūrisma un avio pakalpojumiem. Piemēram, ceļotgribētājiem pirms tam tiek apsolīts viens, bet galu galā sniegts pavisam kas cits, bet  lidotgribētāji dažkārt tā arī paliek lidostā, jo viņu reiss ir aizkavējies vai atcelts.

Parasti pie mums patērētājs atnāk pēc pāris mēnešiem, kuru laikā (regulāri uzklausījis pārdevēja solījumus) cītīgi karojis ar veikalu, bet neko nav panācis. Jāsaka, ka tas viss ir darīts nepareizi. Kā pareizi rīkoties šādos gadījumos, ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, kuriem patiesībā ir jābūt izliktiem katrā veikalā labi redzamā vietā. Tajos noteikts, ka, konstatējot preces neatbilstību, patērētājs var vērsties pie pārdevēja vispirms mutiski, bet, ja nekas neizdodas, tad ar rakstisku prasījuma pieteikumu, kuru sastāda divos eksemplāros un kurā norādīts adresāts (pārdevējs), iesniedzēja vārds, uzvārds un adrese, īss apraksts, kurā pastāstīts, kad, kas, uz kādiem noteikumiem (kredīts) ir nopirkts, kas noticis un ko patērētājs vēlas no pārdevēja. Pielikumā jāpievieno arī darījumu apliecinošu dokumentu kopijas. Taču te ir jāuzmanās, jo bieži vien kopā ar preci defekta novēršanai, tiek atdoti gan garantijas taloni, gan preces oriģinālais iepakojums, gan čeka oriģināli, un patērētājam ”uz rokas” nepaliek pilnīgi nekas, un tad jau mēs palīdzēt vairs nevaram. Šāda vieglprātīgi rīcība no patērētāju puses ir diezgan izplatīta. Vēl nevajadzētu aizmirst veikt preces vizuālo aprakstu pirms nodošanas remontā, ko sastāda kopā ar pārdevēju. Tas ir nepieciešams, lai pēc tam nerastos domstarpības un nevajadzīgas problēmas, jo var gadīties, ka nodotā prece īpašniekam tiek atgriezta atpakaļ daudz papluinītākā veidā. Piemēram, pēdējais šāds gadījums bija ar plazmas televizoru: tas saimniekam tika nogādāts atpakaļ, protams, salabots, bet reizē ar lielu švīku pa visu ekrānu. Tā kā pirms nodošanas remontā preces vizuālais apraksts netika veikts, tad pierādīt kaut ko ir grūti.

Vai cilvēki zina par Patērētāju tiesību aizsardzības centru? Nē! Par šādu iestādi viņi sāk interesēties tikai tad, kad ir radušās kādas problēmas. Esam organizējuši informatīvus seminārus patērētājiem, taču interese no patērētāju puses ir gandrīz nulle. Bukletus izplatām savu iespēju robežās, jo tam ir nepieciešami finansiāli līdzekļi. Interese par normatīvo aktu prasībām patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir jūtama tikai no uzņēmēju puses, jo mēs viņus uzraugām.

Konsultācijas sniedzam gan mutiski (arī telefoniski), gan elektroniski, savukārt sūdzības ir jānoformē rakstiski un uz tām ir jābūt personiskam parakstam. Ja patērētājs nevēlas, lai pārdevējs uzzina sūdzības iesniedzēja vārdu, tad tas ir jānorāda sūdzībā vai iesniegumā un tad, neviena iestāde nav tiesīga šādus datus izpaust. Mēnesī sniedzam vairāk kā 100 dažādu konsultāciju. Mēģinām nevienam neatteikt un iesakām, kur cilvēkam vērsties, ja jautājums neietilpst mūsu kompetencē. Tā tas ir ar sūdzībām par namu apsaimniekošanu, ko adresējam pilsētas domei.

Gribētu atgādināt, ka patērētājam nevajadzētu ticēt visam, ko saka pārdevējs, jo sastāstīt jau var daudz ko. Vajag nodrošināties, saglabājot čekus, kvītis, līgumus, jo bez tiem diemžēl palīdzēt nevaram. Šobrīd ir sākusies apkures sezona un pilsētnieki iegādājas malku, taču nereti tā ir nekvalitatīva un neatbilst solītajam. Bieži vien šim darījumam nav apliecinoša dokumenta, tāpēc arī nav nekādu pierādījumu – ir tikai telefona numuriņš avīzē. Tāpēc vajag uzmanīties un sekot visam līdzi.

Jānis Kalvenieks,
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Liepājas reģionālās pārvaldes vadītājs