Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 24. novembris

+9°C
Vējš: D 10.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Velda, Velta

Jānis Lapiņš: Galvenais, lai nezustu pievilcība tam, ko mēs esam ilgu gadu laikā radījuši  (3)

Atslēgvārdi nodokļi | reforma | liepājas sez | jānis lapiņš


Foto: Egons Zīverts

Vispirms jāsaprot, kā radās ideja par nodokļu reformu un kādi ir tās mērķi. Manuprāt, uzstādījums ir pareizs tautsaimniecības kopējai attīstībai.

Varam to nosaukt arī par spēles noteikumiem, taču gan uzņēmējiem gan darba ņēmējiem ir būtiski izprast, kāda ir nodokļu politika, kādi ir kritēriji, kā tas ietekmēs nākotni. Jo mērķis ir Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pieaugums, uzņēmumu attīstība, ilgtermiņa redzējums, jaunas darba vietas. Tas ir saprotams un tas arī ir nodokļu reformas pamatuzstādījums.

Protams, ir otra pozīcija, kas ir saistīta ar katru iedzīvotāju. Tās ir šīs nosacītās šķēres nevienlīdzības likvidēšanai vai izlīdzināšanai. Tajā skaitā minimālās algas paaugstināšana. Arī tur ir saprotami nosacījumi.

Protams, mūsu kā SEZ pārvaldes bažas un vērtējums tiek fokusēts uz to, ka Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir likuma par nodokļu piemērošanu brīvostās un Speciālās ekonomiskās zonās subjekts un līdz ar to ir jāskatās, kā nākotnē tas varētu ietekmēt vienu no pamatdarbības principiem – nodokļu atvieglojumus, atlaides, kas visus aizvadītos 20 gadus, kopš Liepājas SEZ dibināšanas, ir bijis aicinājums potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem: ka šeit ir šī priekšrocība - nodefinētā konkrētā teritorijā ir nodokļu atlaides. Proti, nodokļu atlaide uzņēmumā ienākuma nodoklim un atlaide nekustamā īpašuma nodoklim.

Skaidrs, ka nodokļu reforma skar arī šos jautājumus. Un jautājumi, kas radās, mudināja mūs skaidrot un analizēt, kā turpmāk būs.

Šobrīd varam teikt, ka šīs bažas ir noņemtas. Līdz ar to varam šo argumentu piedāvāt uzņēmumiem, kuri vēlas šeit, SEZ teritorijā, strādāt. Tas būs interesants un pievilcīgs mehānisms.

Bet vienlaikus tā ir iespēja arī uzņēmumiem, kuri nestrādā SEZ teritorijā un nedarbojas pēc SEZ nosacījumiem. Arī viņiem tagad ir iespēja savu peļņu investēt tālāk uzņēmuma attīstībā, neizņemot dividenžu veidā vai citādi. Reinvestēto peļņu nu iespējams aplikt ar 0 likmi, un tas ir nozīmīgs solis un būtisks atspaids uzņēmējiem, kuri ir gatavi attīstīties un domāt ilgtermiņā.  

Jā, uzņēmumi, kuri turpinās strādāt pie mums, vērsās ar jautājumiem, presē uzzinot pirmo informāciju par nodokļu reformu. Mēs ar šiem jautājumiem vērsāmies pie Finanšu ministrijas un citviet, lai apkopotu informāciju. Bet šobrīd izskatās, ka būs labi: tiešās nodokļu atlaides ir.

Protams, paralēli jādomā, kādi vēl varētu būt atbalsta mehānismi, lai teritorijas uzņēmējiem varētu padarīt vēl pievilcīgākas. Tās varētu būt kādas atsevišķas programmas. Iespējams, veidotas ar valsts atbalstu.

Tāpat jāstrādā pie cilvēkresursu jautājuma. Jo skaidrs, ka attīstoties un ienākot jauniem uzņēmumiem, jautājums par darbaspēka pieejamību ir viens no aktuālākajiem. Nav vairs kā pirms gadiem 20, kad uzņēmēji skatījās uz vietu, kur iespējams izmantot pēc iespējas lētāku darbaspēku. Šobrīd vairākās pozīcijās atalgojums jau ir konkurētspējīgs ar citām valstīm. Līdz ar to lētais darbaspēks nav svarīgāko argumentu skaitā.

Var būt arī citi atbalsta mehānismi, kā uzņēmējus ieinteresēt. Pareizi skaidrojot nodokļu jautājumu, noteikti situācija nepasliktinās ne esošajiem, ne potenciālajiem investoriem.

Otra lieta, ko diskutējām arī Biznesa asociācijas sēdē, ir jautājums par akcīzes nodokļa palielināšanu. Tajā skaitā degvielai. Dīzeļdegvielai, ko izmanto dzelzceļa pārvadājumos, pieaugot akcīzes nodoklim, var būt negatīva ietekme uz tarifu politiku. Tādēļ jārada kaut kāds kompensējošs mehānisms. Tādēļ sagatavojām vēstuli valdībai ar priekšlikumiem. To parakstīja gan “Latvijas dzelzceļš”, kas ir Latvijas tranzīta biznesa asociācijas pārstāvis, gan uzņēmēji, kas ir dzelzceļa pārvadātāji.  

Ir jārada kompensējošs mehānisms. Piemēram, tāpat kā šobrīd lauksaimniekiem ir marķētā degviela, kas tiek iekrāsota un tai tiek piemērota konkrēta atlaide, varētu būt ostām un dzelzceļam. Priekšlikumi ir.

Skaidrs, ka pirmā reakcija par jauninājumiem ir bažas un satraukums. Tas nav viegls process, ko ministrija uzņēmusies. Bet tāpat skaidrs, ka jau iepriekš minētie argumenti ir pilnīgi pamatoti.

Mēs skatāmies līdzi, kā situācija risināsies. Galvenais, lai nezustu pievilcība tam, ko mēs esam ilgu gadu laikā radījuši.   

Vai uzņēmumiem nebūs papildu slogs minimālās algas celšana? Domāju, katram uzņēmējam par to ir savs viedoklis, jo katrā konkrētā uzņēmumā situācija būs atšķirīga. Taču tāpat domāju, ka mērķis ir uzstādīts.

Runājot par darba ņēmējiem un to, kā viņus skars reforma, arī, manuprāt, jāņem katrs konkrētais gadījums un atalgojums, jāpapēta, kā tiek piemēroti nodokļi un jāveic analīze.

Taču jāatceras, ka viens no sākotnējiem šīs nodokļu reformas pamatuzstādījumiem bija tieši tāds: sociālās nevienlīdzības izlīdzināšana starp mazāk pelnošajiem un vairāk pelnošajiem.

Jānis Lapiņš, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks 

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!