Azartspēles – tās ir spēles uz naudu, kuru pavada cerība iegūt lielo laimestu, bet atkarība ir nepārvarama vēlme vai tieksme to atkārtot vēl un vēl. Tas attiecas, protams, arī uz ķīmiskām atkarībām. Cilvēks kļūst atkarīgs tāpēc, ka tiek iegūtas ļoti daudz dažādas pozitīvas emocijas, kas galu galā var pārņemt visu viņa dzīvi.

Parasti, spēlējot azartspēles, cilvēks aizmirst, ka viņš var arī zaudēt, bet zaudējums, kā zināms, veicina vēlmi atspēlēties, tā iekšēji sevī radot lielas negācijas. Zaudējumu mierīgi uztvers tie, kam nepiemīt atkarība, taču  atkarīgs cilvēks turpinās spēlēt tālāk, neskatoties uz to, ka viņam atkārtoti neveicas. Zināms, ka spēlējot un zaudējot, cilvēks patērē gan daudz laika, gan finansiālu līdzekļu. Nospēlēt var visu – naudu, mašīnu utt. Bieži tiek ņemta nauda arī no kopējā ģimenes budžeta, kas saasina attiecības ģimenē, ja atkarīgajam tāda ir.  Diagnozi – atkarīga persona – mēs varam teikt tikai tad, ja cilvēks ir iegājis tik lielā azartā, ka vienkārši nespēj apstāties. Šādam cilvēkam var piemist ne tikai viena atkarība vien, bet pat vairākas – arī no alkohola, narkotiskām vielām.

Ar atkarību nav tāpat kā ar iesnām – no tās nevar izārstēties. Mums – narkoloģijas nodaļas darbiniekiem –  ir jāpalīdz cilvēkam pašam nonākt pie secinājuma, ka kaut kas viņa dzīvē ir jāmaina, un jāliek viņam saprast, ka viņš to var izdarīt. Viņš var pilnvērtīgi dzīvot arī tālāk, taču pamatīgi pārveidojot savu ikdienu, jo visu laiku jāatceras, ka nedrīkst saskarties ar to lietu, kas viņam izraisa atkarību. Ārstniecība šādos gadījumos ir psihoterapija, kuras laikā cilvēks apzinās, kas ar viņu īsti noteikt, kāpēc viņam vajag spēlēt, ko viņš ar to iegūst un ko zaudē. Liepājā šādu speciālistu nav, tāpēc nosūtam cilvēkus tālāk vai nu uz Rīgu vai Jelgavu, kur katram individuāli tiek piemeklēta atbilstoša terapija, jo tie visi ir specifiski gadījumi. Medikamenti ārstēšanā tiek izmantoti tikai tad, ja cilvēks ir ieslīdzis dziļā depresijā. Pēc ārstniecības kursa cilvēkam šī atkarība ir jāizstumj no savas dzīves, jāuzliek tai ”stop” zīme, tātad – jāiemācās atturēties.

Tagad ļoti daudz cilvēu spēlē azartspēles, lai izklaidētos. Tas problēmas nesagādā tiem, kuri nav no tā atkarīgi un kuri to var atļauties, taču atkarīgam cilvēkam ir gandrīz neiespējami apstāties pie zaudētiem 10 latiem un vienkārši aiziet mājās. Liepājas iedzīvotāji nav no tiem naskākajiem pacientiem šajā jomā, tāpēc nevaru teikt, ka liepājniekiem tā būtu aktuālāka problēma par alkoholu vai narkotikām. Tiem, kas tomēr atnāk, cenšamies palīdzēt un noradīt tālāk pareizo virzienu. Svarīgi ir doties pie ārsta jau tad, kad apzinies, ka atkarība sagādā nopietnas problēmas. Tas noteikti labāk būs redzams cilvēkiem no malas – ģimenei, draugiem, paziņām, tāpēc nevajadzētu ignorēt viņu ieteikumus, bet uzklausīt. Spilgtus piemērus par cilvēkiem, kas ir atkarīgi no azartspēlēm, var atrast un izlasīt dažāda veida literatūrās, jo šobrīd to ir pietiekami daudz.

Pie mums Liepājā spēļu bizness ir ļoti attīstījies, jo tādu spēļu zāļu ir daudz. Ārvalstīs spēlētāju publikai seko līdzi un pat mēģina izskaitļoti tos cilvēkus, kam jau ir izveidojusies atkarība, lai turpmāk spēļu zālē vairāk neielaistu. Pie mums Latvijā diemžēl tā nenotiek, un likvidēt visas spēļu vietas nevaram. Manuprāt, slēdzot šādas iestādes, nekas nemainīsies un nekas netiks atrisināts, jo tiks meklētas un, protams, atrastas citas spēļu vietas. Liepāja nav liela pilsēta, tāpēc ir vienalga vai azartspēļu vieta būs  tuvāk vai mazliet tālāk. Tas, kas tur gribēs nokļūt – nokļūs, jo attālums atkarīgu cilvēku nenoturēs. Daudz noderīgāk būtu, ja Liepājā atrastos daudz vairāk speciālistu un cilvēku, kas spētu palīdzēt un kas ar atkarībā nonākušajiem strādātu. Azarts izpaužas dažādās jomās. Arī sporta pasaulē valda sacensību gars – azarts, taču slimam cilvēkam tas sagādā problēmas – viņš nezina mēru un nemāk zaudēt.

Jeļena Sorokina,
Liepājas Centrālās slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītāja