Piektdiena, 5. jūnijs Margots, Igors, Ingvars
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Juris Pavītols: Sāka vēlēt nevis par idejām, bet par šlipsēm

Juris Pavītols: Sāka vēlēt nevis par idejām, bet par šlipsēm
Foto: liepajniekiem.lv
06.10.2013 07:00

Juris Pavītols, mūziķis un tautfrontietis

Tautas frontes pirmsākumos, 1988.gada 3.septembrī, bija
aizlūgums par Baltijas jūru, kad jūrmalā ļaudis sadevās rokās. Pasākumu minūtes
desmit toreiz nokavēju un, kad skrēju pa Peldu ielu uz pludmali, pilsēta bija
tukša. Vienīgie, ko ceļā satiku, bija krieviski runājošs pārītis, kas smīkņāja.
Vēl padomāju: kāpēc viņi neiet uz pludmali. Kad tiku jūrmalā, speciāli nogāju
pa pludmali no Kursas, toreiz Boļševika, līdz pilsētas dienvidu robežai, kur
beidzās dzīvā cilvēku ķēde, lai paskatītos, kas tie par cilvēkiem, kas
sadevušies rokās.

Gribu kliedēt mītu, ka par Latviju vienoti aizlūdza gan
latvieši, gan krievi. Nē! Dzīvajā ķēdē nesatiku nevienu krieviski runājošo!

Kad dibinājās tautas fronte, tikko biju atgriezies no
Valmieras. Biju nodibinājis kapelu, taisījām mūziku. Man nebija kolektīva, bet
toreiz visas tautfrontiešu aktivitātes notika caur darba kolektīviem. Pasākumos
gan piedalījos. Metalurgu kultūras pilī bija pirmā sapulce, tajā pat uzstājos, bet
aktīvā organizatoriskā dzīvē nepiedalījos.

Galvenais tanī dzīves posmā man bija mūzika. Visos pasākumos
piedalījos kā mūziķis. Olafs Gūtmanis rakstīja tekstus – par augšāmcelšanos,
par goliātu u.c. Ātri šos tekstus pārcēlām mūzikā un ar to braucām pa Latviju.
Kā mūziķis piedalījos visos pasākumos, kur vien mani aicināja – gan ”Pūt,
vējiņos”, gan citur. Izpaudos caur mūziku. Dziedājām gan Vairogus, gan
Augšāmcelšanos.   

Vēlāk, kad mani ievēlēja Tautas frontes valdē Liepājā, tad
gan aktīvi iesaistījos organizatoriskajā darbā, jo Modris Ozoliņš sapulcināja
vairāk nacionālu kadru. Biju Tautas frontes 4.un 5.kongresa dalībnieks. Aktīvi
darbojos ne tikai valdē, bet arī valodas komisijā. Pat prēmiju saņēmu par valsts
valodas ieviešanas veicināšanu Liepājā un Latvijā.

Tautas frontes fenomens ir tas, ka visi bijām vienādi. Bet,
kad bija jāsāk lemt par tālākajiem plāniem, par to, kādu ceļu jāiet, tad sākām
šķelties, jo katram bija sava sapratne, savas vajadzības. Kaut patiesībā lielos
vilcienos visi bijām pliki un nabagi, tomēr bija arī funkcionāri, kas nebija
tik pliki. Kā latvieši arī viņi saprata, ka jāmaina sistēma, bet viņi tomēr
bija citā pakāpē. Un šī atšķirība, man šķiet, mūs beigās arī sašķēla pavisam.

Jo mūsu vidū bija gan komjaunieši un partijas biedri, gan
bezpartejiskie. Domas atšķīrās. Skatoties no nacionālās puses, visi piekrita:
protams, ka mums savu valsti vajag, tomēr soļu stingrība atšķīrās. Sāka vēlēt
nevis par idejām, bet par šlipsēm un frizūrām.

Ja laiks tiktu pagriezts atpakaļ un vēlreiz būtu jāizdara
izvēle, es darītu to pašu, ko jau esmu darījis. Protams, ka iesaistītos!

Tāpat dotos uz barikādēm. Abi ar Ainaru Pūpolu barikāžu
laikā toreiz janvārī aizskrējām uz Rīgu. Tā kā kolektīva mums nebija, tad
paņēmām ģitāras un divatā devāmies ceļā. Kad ap pieciem vakarā sasniedzām
galamērķi, Zigmars Liepiņš Doma laukumā vāca nost uzstādīto aparatūru, kas bija
paredzēta barikāžu dalībnieku uzmundrināšanai. Kad gribējām uzspēlēt, viņš
atteica: Nē, Juri, te tūlīt būs tanki, sadragās aparatūru. Spēlēšana neiznāca,
bet Rīgā sabijām līdz nākamajam rītam.

Barikāžu laiks bija vēl viens apstiprinājums tam, ka tas ir
mīts, ka dziesmotajā revolūcijā devāmies visi kopā. Nu nebija tā! Visā laikā, ko
pavadījām Rīgā, milzīgajā pūlī sastapām vien divus krievvalodīgos, kas klusi
savā starpā sarunājās. Tāpēc būtu laiks piebremzēt mītu, ka par neatkarīgu
Latviju cīnījāmies visi kopā, ka tādēļ mums visiem ir tiesības uz šo zemi un
krievu valodai bezmaz jābūt otrajai valodai. Tā nav! Tas ir mīts, ko laiks
likvidēt.

37 komentāri

2013-10-06 08:32

Rainis: Tā ir taisnība,ka barikādēs bija uz roku pirkstiem saskaitāmi krieviski runājošie sveštautieši !

2013-10-06 08:45

jaa: Tas ir miits, jo tie ,,krievvalodiigie'', kuri te ieperinaajushies latvieshu vietaas, nav radushi par kaut ko ciiniities, bet panjemt gatavu!!! Taa izdariija 1940.gadaa un turpina joprojaam....Arii Krievija dziivo tikai no taa, ka paardod savu gaazi un naftu.

2013-10-06 09:16

19-45: Man toreiz bija 19, un mani krieviski runājošie vienaudži uz barikādēm 100% negāja, tāpat arī nepiedalījās citos pasākumos, kas saistīti ar tā laika Latvijas brīvības cīņām. Tagad viņiem ir 45. Cilēki aktīvā vecumā, kuri veido Latviju. Par Rīgu vispār nav ko runāt...

2013-10-06 09:25

kurts: Kad pie Iekšlietu Ministrijas sākās šaušana, es biju Dzirnavu ielā pie telefonu centrāles, mana maiņa pašlaik sākās, bet daudziem rīdziniekiem beidzās, tad daļa no tiem pie telefonu automātiem zvanīja savējiem, ka paliek dežurēt arī nakti. Tur runāja arī krieviski, un ne tikai viens vai divi.
Būsim godīgi.

2013-10-06 09:39

Paurupe: Gan toreiz, gan tagad strādāju pa maiņām velmētavā.Uz barikādēm nebraucu,jo bija jāstrādā! No metalurga brauca organizēti tie,bez kuriem varēja labi iztikt visos laikos.

2013-10-06 10:00

Jurim Pavītolam: Nevajag te bāzt savu neargumentēto nacionālo vīziju par t.s. "barikāžu" laiku. Es pats vienpadsmit cilvēku grupā nodežūrēju Ulbrokā, tumsā un pamestībā, pie Latvijas Radio raidantenām. Protams, "stāvēt uz barikādēm" Doma laukumā bija jautrāk, galdi vai lūza no kolhozu sagādatiem cienastiem, "Pērkons" koncerti, šņabītis un citas izpriecas. Mūsu grupā bija vēl viens liepājnieks, O.K., un Tev, Juri, par pārsteigumu, arī ČETRI KRIEVI! Tā kā nevajag te d.... Arī Doma laukumā krievus varēja sastapt, atceros, daži dedzināja savas komjauniešu biedrukartes ugunskurā pie baznīcas, Ja kas, mūsu grupu atsauca no Rīgas tieši dienu pirms lielās šaušanas Bastejkalnā. Kāpēc un kādā sakarā, Pavītol?

2013-10-06 10:09

Latvija: Piekrītu iepriekšējam! Mums arī Vecrīgā no aptuveni simts barikāžu aizstāvjiem bija četri nelatvieši !

2013-10-06 10:09

arniss: te raksta par Bastejkalnu. Esmu savulaik runājis ar izmeklētāju, kurš strādāja pie šīs lietas. Tad lūk, nekāds OMONs uz Iekšlietu ministrijas ēku sākotnēji nešāva. Šāvēji tā arī netika nosaukti, bet krievu armijnieki vai viņu specdienesti tie neesot bijuši.

2013-10-06 10:14

taisnība: pavītols te karo ar vējdzirnavām Kesenfeldu te atkal pūš savā ierastajā stabulē. Nevaig tā ieciklēties uz vienu tēmu. Visādas nacionālās apvienības un tamlīdzīgas partijas valsti ir novedušas jukās. Nekādas nacionālās latviešu idejas, viss tikai bizness, kā jau šodien pieņemts

2013-10-06 10:42

paurupei: tu gan esi laimīgais kad vēl joprojām strādā velmētavā. Es arī joprojām gribētu strādāt savā ierastajā enerģētiskajā, bet nez kāpēc jau pusgadu nesanāk. Padalies savā veiksmē

2013-10-06 11:02

£: Taa ir taisniiba,arii speciaalaas briivpraatiigaas vieniibas izdzina no Riigas,pirms Bastejkalna notikumiem ! Shaaveeji nebija ne omons,ne krievu armija ! Shaava neviena neatpaziitais 3.speeks,kursh staaveeja un staav augstaak paar visu !

2013-10-06 11:04

auers: Tā jau nebija,ka nemaz nedzird krievu valodu, apmēram tik pat daudz krievu valodu dzird Talsos,Limbažos ,Kuldīgā utt! Man ar viens pazīstams Ivans teica lai saucot šamo par Jāni!

2013-10-06 15:40

vai tad: pajuris ir kādreiz strādājis ....laiiet uz kapiem taurītē iepūst ... varbūt ka kādam noderēs

2013-10-06 17:15

Mīnusojiet nu!: vai nu vairums no komentētājiem ir pseidonacionālu lozungu un li'[sķīgu runu apstulbināti prievīšu nēsātāji, vai arī ... Pats trīs diennaktis biju gan pie Doma, gan Zaķusalā TV mājā, kad visa šļura tikko sākās. Nevajag te tēlot drošsiržus, Doma laukumā nevarēja justies līksmi un omulīgi. Atceros, ap trijiem naktī radio paziņoja, ka Smaļenskas gaisa desanta divīzija atteikusies doties uz Rīgu, zini, tāds smagums no krūts novēlās! Un atgādinājums naivajiem tūdaliņiem, kuri uzskata, ka privātpersonu pūlis barikādēs izcīnija Latvijas brīvību - nevajag aizmirst, ka Jeļcins bija tas, kurš Latvijai atļāva iet savu ceļu. Rīgā būtu pieticis ar pieciem БТР iem, lai visi barikāžu lauvas aizlaistos kāpostos. Beidz, pajuri, murgot

2013-10-06 17:52

ināra: Tev, Juri, nevajadzētu nodarboties ar rakstniecību un plātīties, kā tiki līdz Doma laukumam un tā arī neuzziņģēji, bet, kā īstenam taisnības zaldātam doties būvēt barikādes pie Sarkanā Metalurga, kur ilgus gadus nostrādāja Tavs tētis Vilhelms, vai arī Dzintaru ielā pie Zaharjina cietokšņa. Tad būtu jēga no tava bla bla bla reiz bija

2013-10-06 18:17

ezītis: kur pavītols, tur top leģendas

2013-10-06 18:33

kukū: Nu pavītola Juris nekad nav sevišķi ar prāta spējām izcēlies! Kādreiz bijām padomju savienībā tagad esam eiropas savienībā! Pasakiet man starpību! Es nekādu brīvību nesaskatu!

2013-10-06 18:33

Jā: Tu Juri tāds un tu Juri šitāds.Mazliet nokaunaties.Jurim ir pilnīgi taisnība,ka tas ir mīts par krievu masveida piedalīšanos, puča laikā, uz barikādēm.Arī no manas darbvietas viens krievu žēns aizbrauca līdz uz Rīgu.Kad pārbrauca,smējas un nosauca barikāžu dalībniekus parPRIDURKAMI.Tiesa,aizvērās,kad pučs ar blīkšķi izgāzās.Viens otrskrievs jau jutā līdzi,tapat kā šodien,bet ļoti niecīga daļiņa.

2013-10-06 22:39

arī juris, bet ne tas, cits: Biju tikai vienu diennakti Zaķusalā, pie torņaAizbraucām ar čomu uz savu roku.Satikāmies ar vēl dažiem liepājniekiem, sēdējām, salām, neviens no tiem vadoņiem nevarēja pateikt kas tad būs jādara, ja kas sāktos. Puse tur bija pillā. Noskatījāmies uz to balagānu, salstot, mums apnika. Pē diennakts ilgām "cīņām" aizbraucām atpakaļ. Ja būtu vēl kādreiz kas tāds, nespertu ne soli. Nesaprotu kā var aicināt cilvēkus pat nemākot paskaidrot kā rīkoties, ko darīt.

2013-10-06 22:45

arī juris, bet ne tas, cits: Pie tam nebijām nekādi puišeļi, visi bijām dienējuši krievos izlases daļās bet kad prasījām, ko drīkst, atbilde bija ka jāstāv, pretoties aktīvi nedrīkst. Nu tad arī nospļāvāmies un braucām mājās, lai stāv paši un ļauj sevi nosist, kaut gan nebijām ar plikām rokām.

2013-10-06 22:52

essis: to kukū
Ja nespēj saskatīt atšķirību starp Padomju Savienību un Eiropas Savienību, tad uzliec vecmāmiņas vai vectētiņa brilles!
Starpība ir tāda, ka Padomju savienībā mēs atradāmies kā būrī ieslodzītais bez tiesībām kopā ar citiem varmācīgi ieslodzītajiem, bet Eiropas Savienība ir draugu pulks, kur mēs paši izlemjam kā un ko darīt. Vai esi dzirdējis, ka tagad daudzi brauc uz citām zemēm? No Padomju Savienības nekur izbraukt nevarēja! Vai jūti starpību?!

2013-10-06 23:13

lv: un pēdējā laikā tie nelatviski runājošie kļuvuši tik īpaši dīvaini ka pieprasa runāt viņu valodā,nevis latviski

2013-10-07 12:24

hh: Nāk vēlēšanas un jāspodrina spalvas.

2013-10-07 13:01

Paurupe: Nu re,cik forša dis kusija!Visas b arikādes bija tikai teātris,režisorus Latvijā nemeklējiet!metalurgā vēl strādā visi,kas nav atlaisti.Es ar strādāju mājās.

2013-10-07 15:01

Biruta: Es brīnos par šiem komentāru rakstītājiem. Vai esat pilnīgi puišeļi vai nodzērušies muļķi. Es ar saviem darba biedriem braucu tieši 13. janvāri uz manifestu un 14., 15., 16. janvārī uz barikādēm. neviens nelika, bet paši organizējāmies. Tas bija baisi, bet mēs tur bijām ar domu- lai kas, bet būsim tur un stāvēsim lai vai kas. Un nevajag runāt, ka visi dzēra un neko nesaprata! Tas ir pretīgi tā runāt! Un krievus nemanīju gan!

2013-10-07 15:09

birutai: tu pati esi nodzērusie muļķe, poņimaješ!

2013-10-07 18:42

essis: to Biruta
Nebrīnieties vis par šiem komentāru rakstītājiem, jo lielākoties viņi ir slinki un kašķīgi neveiksminieki, kuri nevīžo dzīvi dzīvot un kārtīgi strādāt; tāpēc tie ir ar visu neapmierināti, skaudīgi un nenovīdīgi. Viņi gribētu, ka desa no debesīm kristu un kanālā tecētu alus. Bet uz kaut kādu konstruktīvu rīcību vai domāšanu tie nav spējīgi ne savas dzīvītes, ne valstiskā līmenī.

2013-10-07 19:14

Krievs: Juri tu te kurini starpnacionalo naidu,Uz barikādēm bija krievi un citas krieviski runājošas tautas,bet viņi vai nu klusēja vai runāja latviski.Arī Liepājas jurmalā.Daudzi negāja tikai tāpēc,ka arī tad tu un tev līdzīgi nacionālisti atbaidīja krievvalodīgos arī savām nacionālajām interesēm.Ja šeit dzīvo un nemāk nemaz latviski,tas ir ļoti slikti.Paskaties ar redzīgākām acīm uz parasto latvijas tautu.Kaut tevi pazīstot maz ceru ka tu kaut ko sapratīsi,jo pēc būtības tu esi snobs.

2013-10-07 23:10

būsim godīgi: varu 100 % apgalvot ka pamatā krievi bija pret LTF un visu kas saistīts ar neatkarību, tā diemžēl bija

2013-10-08 08:33

plurālisms: viedokļu daudzveidībai vajadzētu arī kādu no interfrontes uzaicināt izteikties- ko darīja, ko nē, kāpēc, utt.

2013-10-08 10:38

olmars: Paurupei. Aivar, nav labi, ka Tu tā nevisai glaimojoši izsakies par latviešiem svētām lietām. Es tajos laikos piedalījos visur un, lai kā inscenējums tas arī nebūtu, tas bija vareni un es to nenožēloju, lai gan šodien ir nedaudz skumji. Vēl varu piebilst, ka visos pasākumos, arī Liepājā, piedalījās citu tautību krievvalodīgie, maz, bet bija. Vēl gribu pajautāt Jurim, ko īsti Tu ar šo rakstu gribēji pateikt?

2013-10-08 10:54

Juris Pavītols: Paldies par atsauksmēm! Raksts nav mans, bet korespondentes, kura man piezvanīja un pajautāja- kādas ir manas atmiņas par TF sākumu. Tad nu telefoniski ko atcerējos, to arī atbildēju.

2013-10-08 14:48

re nu, pavītol: skat, Tevi tā elementāri uzmeta inkognito, tipa, korespondents, kurš, varbūt, bija kādas naidīgas partijas kazaciņš. Tagad nu centies nomazgāties, bet vārds nav zvirbulis, nenoķersi

2013-10-08 21:06

dr.F.: Jūtu līdzi Jurim. Vēl viens mūsu pilsētas neprofesinālo literātu upuris. Bez ironijas1 iesaku visiem , kam bijusi nelaime saistīties ar Liepājas žurnālistiem iepazīties ar publikāciju, izlabot stila un pareizrakstības kļudas.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz