Svētdiena, 23. februāris Haralds, Almants

Juris Pavītols: Sāka vēlēt nevis par idejām, bet par šlipsēm

Juris Pavītols: Sāka vēlēt nevis par idejām, bet par šlipsēm
Foto: liepajniekiem.lv
06.10.2013 07:00

Juris Pavītols, mūziķis un tautfrontietis

Tautas frontes pirmsākumos, 1988.gada 3.septembrī, bija
aizlūgums par Baltijas jūru, kad jūrmalā ļaudis sadevās rokās. Pasākumu minūtes
desmit toreiz nokavēju un, kad skrēju pa Peldu ielu uz pludmali, pilsēta bija
tukša. Vienīgie, ko ceļā satiku, bija krieviski runājošs pārītis, kas smīkņāja.
Vēl padomāju: kāpēc viņi neiet uz pludmali. Kad tiku jūrmalā, speciāli nogāju
pa pludmali no Kursas, toreiz Boļševika, līdz pilsētas dienvidu robežai, kur
beidzās dzīvā cilvēku ķēde, lai paskatītos, kas tie par cilvēkiem, kas
sadevušies rokās.

Gribu kliedēt mītu, ka par Latviju vienoti aizlūdza gan
latvieši, gan krievi. Nē! Dzīvajā ķēdē nesatiku nevienu krieviski runājošo!

Kad dibinājās tautas fronte, tikko biju atgriezies no
Valmieras. Biju nodibinājis kapelu, taisījām mūziku. Man nebija kolektīva, bet
toreiz visas tautfrontiešu aktivitātes notika caur darba kolektīviem. Pasākumos
gan piedalījos. Metalurgu kultūras pilī bija pirmā sapulce, tajā pat uzstājos, bet
aktīvā organizatoriskā dzīvē nepiedalījos.

Galvenais tanī dzīves posmā man bija mūzika. Visos pasākumos
piedalījos kā mūziķis. Olafs Gūtmanis rakstīja tekstus – par augšāmcelšanos,
par goliātu u.c. Ātri šos tekstus pārcēlām mūzikā un ar to braucām pa Latviju.
Kā mūziķis piedalījos visos pasākumos, kur vien mani aicināja – gan ”Pūt,
vējiņos”, gan citur. Izpaudos caur mūziku. Dziedājām gan Vairogus, gan
Augšāmcelšanos.   

Vēlāk, kad mani ievēlēja Tautas frontes valdē Liepājā, tad
gan aktīvi iesaistījos organizatoriskajā darbā, jo Modris Ozoliņš sapulcināja
vairāk nacionālu kadru. Biju Tautas frontes 4.un 5.kongresa dalībnieks. Aktīvi
darbojos ne tikai valdē, bet arī valodas komisijā. Pat prēmiju saņēmu par valsts
valodas ieviešanas veicināšanu Liepājā un Latvijā.

Tautas frontes fenomens ir tas, ka visi bijām vienādi. Bet,
kad bija jāsāk lemt par tālākajiem plāniem, par to, kādu ceļu jāiet, tad sākām
šķelties, jo katram bija sava sapratne, savas vajadzības. Kaut patiesībā lielos
vilcienos visi bijām pliki un nabagi, tomēr bija arī funkcionāri, kas nebija
tik pliki. Kā latvieši arī viņi saprata, ka jāmaina sistēma, bet viņi tomēr
bija citā pakāpē. Un šī atšķirība, man šķiet, mūs beigās arī sašķēla pavisam.

Jo mūsu vidū bija gan komjaunieši un partijas biedri, gan
bezpartejiskie. Domas atšķīrās. Skatoties no nacionālās puses, visi piekrita:
protams, ka mums savu valsti vajag, tomēr soļu stingrība atšķīrās. Sāka vēlēt
nevis par idejām, bet par šlipsēm un frizūrām.

Ja laiks tiktu pagriezts atpakaļ un vēlreiz būtu jāizdara
izvēle, es darītu to pašu, ko jau esmu darījis. Protams, ka iesaistītos!

Tāpat dotos uz barikādēm. Abi ar Ainaru Pūpolu barikāžu
laikā toreiz janvārī aizskrējām uz Rīgu. Tā kā kolektīva mums nebija, tad
paņēmām ģitāras un divatā devāmies ceļā. Kad ap pieciem vakarā sasniedzām
galamērķi, Zigmars Liepiņš Doma laukumā vāca nost uzstādīto aparatūru, kas bija
paredzēta barikāžu dalībnieku uzmundrināšanai. Kad gribējām uzspēlēt, viņš
atteica: Nē, Juri, te tūlīt būs tanki, sadragās aparatūru. Spēlēšana neiznāca,
bet Rīgā sabijām līdz nākamajam rītam.

Barikāžu laiks bija vēl viens apstiprinājums tam, ka tas ir
mīts, ka dziesmotajā revolūcijā devāmies visi kopā. Nu nebija tā! Visā laikā, ko
pavadījām Rīgā, milzīgajā pūlī sastapām vien divus krievvalodīgos, kas klusi
savā starpā sarunājās. Tāpēc būtu laiks piebremzēt mītu, ka par neatkarīgu
Latviju cīnījāmies visi kopā, ka tādēļ mums visiem ir tiesības uz šo zemi un
krievu valodai bezmaz jābūt otrajai valodai. Tā nav! Tas ir mīts, ko laiks
likvidēt.

37 komentāri

2013-10-06 08:32

Rainis: Tā ir taisnība,ka barikādēs bija uz roku pirkstiem saskaitāmi krieviski runājošie sveštautieši !

2013-10-06 08:45

jaa: Tas ir miits, jo tie ,,krievvalodiigie'', kuri te ieperinaajushies latvieshu vietaas, nav radushi par kaut ko ciiniities, bet panjemt gatavu!!! Taa izdariija 1940.gadaa un turpina joprojaam....Arii Krievija dziivo tikai no taa, ka paardod savu gaazi un naftu.

2013-10-06 09:16

19-45: Man toreiz bija 19, un mani krieviski runājošie vienaudži uz barikādēm 100% negāja, tāpat arī nepiedalījās citos pasākumos, kas saistīti ar tā laika Latvijas brīvības cīņām. Tagad viņiem ir 45. Cilēki aktīvā vecumā, kuri veido Latviju. Par Rīgu vispār nav ko runāt...

2013-10-06 09:25

kurts: Kad pie Iekšlietu Ministrijas sākās šaušana, es biju Dzirnavu ielā pie telefonu centrāles, mana maiņa pašlaik sākās, bet daudziem rīdziniekiem beidzās, tad daļa no tiem pie telefonu automātiem zvanīja savējiem, ka paliek dežurēt arī nakti. Tur runāja arī krieviski, un ne tikai viens vai divi.
Būsim godīgi.

2013-10-06 09:39

Paurupe: Gan toreiz, gan tagad strādāju pa maiņām velmētavā.Uz barikādēm nebraucu,jo bija jāstrādā! No metalurga brauca organizēti tie,bez kuriem varēja labi iztikt visos laikos.

2013-10-06 10:00

Jurim Pavītolam: Nevajag te bāzt savu neargumentēto nacionālo vīziju par t.s. "barikāžu" laiku. Es pats vienpadsmit cilvēku grupā nodežūrēju Ulbrokā, tumsā un pamestībā, pie Latvijas Radio raidantenām. Protams, "stāvēt uz barikādēm" Doma laukumā bija jautrāk, galdi vai lūza no kolhozu sagādatiem cienastiem, "Pērkons" koncerti, šņabītis un citas izpriecas. Mūsu grupā bija vēl viens liepājnieks, O.K., un Tev, Juri, par pārsteigumu, arī ČETRI KRIEVI! Tā kā nevajag te d.... Arī Doma laukumā krievus varēja sastapt, atceros, daži dedzināja savas komjauniešu biedrukartes ugunskurā pie baznīcas, Ja kas, mūsu grupu atsauca no Rīgas tieši dienu pirms lielās šaušanas Bastejkalnā. Kāpēc un kādā sakarā, Pavītol?

2013-10-06 10:09

Latvija: Piekrītu iepriekšējam! Mums arī Vecrīgā no aptuveni simts barikāžu aizstāvjiem bija četri nelatvieši !

2013-10-06 10:09

arniss: te raksta par Bastejkalnu. Esmu savulaik runājis ar izmeklētāju, kurš strādāja pie šīs lietas. Tad lūk, nekāds OMONs uz Iekšlietu ministrijas ēku sākotnēji nešāva. Šāvēji tā arī netika nosaukti, bet krievu armijnieki vai viņu specdienesti tie neesot bijuši.

2013-10-06 10:14

taisnība: pavītols te karo ar vējdzirnavām Kesenfeldu te atkal pūš savā ierastajā stabulē. Nevaig tā ieciklēties uz vienu tēmu. Visādas nacionālās apvienības un tamlīdzīgas partijas valsti ir novedušas jukās. Nekādas nacionālās latviešu idejas, viss tikai bizness, kā jau šodien pieņemts

2013-10-06 10:42

paurupei: tu gan esi laimīgais kad vēl joprojām strādā velmētavā. Es arī joprojām gribētu strādāt savā ierastajā enerģētiskajā, bet nez kāpēc jau pusgadu nesanāk. Padalies savā veiksmē

2013-10-06 11:02

£: Taa ir taisniiba,arii speciaalaas briivpraatiigaas vieniibas izdzina no Riigas,pirms Bastejkalna notikumiem ! Shaaveeji nebija ne omons,ne krievu armija ! Shaava neviena neatpaziitais 3.speeks,kursh staaveeja un staav augstaak paar visu !

2013-10-06 11:04

auers: Tā jau nebija,ka nemaz nedzird krievu valodu, apmēram tik pat daudz krievu valodu dzird Talsos,Limbažos ,Kuldīgā utt! Man ar viens pazīstams Ivans teica lai saucot šamo par Jāni!

2013-10-06 15:40

vai tad: pajuris ir kādreiz strādājis ....laiiet uz kapiem taurītē iepūst ... varbūt ka kādam noderēs

2013-10-06 17:15

Mīnusojiet nu!: vai nu vairums no komentētājiem ir pseidonacionālu lozungu un li'[sķīgu runu apstulbināti prievīšu nēsātāji, vai arī ... Pats trīs diennaktis biju gan pie Doma, gan Zaķusalā TV mājā, kad visa šļura tikko sākās. Nevajag te tēlot drošsiržus, Doma laukumā nevarēja justies līksmi un omulīgi. Atceros, ap trijiem naktī radio paziņoja, ka Smaļenskas gaisa desanta divīzija atteikusies doties uz Rīgu, zini, tāds smagums no krūts novēlās! Un atgādinājums naivajiem tūdaliņiem, kuri uzskata, ka privātpersonu pūlis barikādēs izcīnija Latvijas brīvību - nevajag aizmirst, ka Jeļcins bija tas, kurš Latvijai atļāva iet savu ceļu. Rīgā būtu pieticis ar pieciem БТР iem, lai visi barikāžu lauvas aizlaistos kāpostos. Beidz, pajuri, murgot

2013-10-06 17:52

ināra: Tev, Juri, nevajadzētu nodarboties ar rakstniecību un plātīties, kā tiki līdz Doma laukumam un tā arī neuzziņģēji, bet, kā īstenam taisnības zaldātam doties būvēt barikādes pie Sarkanā Metalurga, kur ilgus gadus nostrādāja Tavs tētis Vilhelms, vai arī Dzintaru ielā pie Zaharjina cietokšņa. Tad būtu jēga no tava bla bla bla reiz bija

2013-10-06 18:17

ezītis: kur pavītols, tur top leģendas

2013-10-06 18:33

kukū: Nu pavītola Juris nekad nav sevišķi ar prāta spējām izcēlies! Kādreiz bijām padomju savienībā tagad esam eiropas savienībā! Pasakiet man starpību! Es nekādu brīvību nesaskatu!

2013-10-06 18:33

Jā: Tu Juri tāds un tu Juri šitāds.Mazliet nokaunaties.Jurim ir pilnīgi taisnība,ka tas ir mīts par krievu masveida piedalīšanos, puča laikā, uz barikādēm.Arī no manas darbvietas viens krievu žēns aizbrauca līdz uz Rīgu.Kad pārbrauca,smējas un nosauca barikāžu dalībniekus parPRIDURKAMI.Tiesa,aizvērās,kad pučs ar blīkšķi izgāzās.Viens otrskrievs jau jutā līdzi,tapat kā šodien,bet ļoti niecīga daļiņa.

2013-10-06 22:39

arī juris, bet ne tas, cits: Biju tikai vienu diennakti Zaķusalā, pie torņaAizbraucām ar čomu uz savu roku.Satikāmies ar vēl dažiem liepājniekiem, sēdējām, salām, neviens no tiem vadoņiem nevarēja pateikt kas tad būs jādara, ja kas sāktos. Puse tur bija pillā. Noskatījāmies uz to balagānu, salstot, mums apnika. Pē diennakts ilgām "cīņām" aizbraucām atpakaļ. Ja būtu vēl kādreiz kas tāds, nespertu ne soli. Nesaprotu kā var aicināt cilvēkus pat nemākot paskaidrot kā rīkoties, ko darīt.

2013-10-06 22:45

arī juris, bet ne tas, cits: Pie tam nebijām nekādi puišeļi, visi bijām dienējuši krievos izlases daļās bet kad prasījām, ko drīkst, atbilde bija ka jāstāv, pretoties aktīvi nedrīkst. Nu tad arī nospļāvāmies un braucām mājās, lai stāv paši un ļauj sevi nosist, kaut gan nebijām ar plikām rokām.

2013-10-06 22:52

essis: to kukū
Ja nespēj saskatīt atšķirību starp Padomju Savienību un Eiropas Savienību, tad uzliec vecmāmiņas vai vectētiņa brilles!
Starpība ir tāda, ka Padomju savienībā mēs atradāmies kā būrī ieslodzītais bez tiesībām kopā ar citiem varmācīgi ieslodzītajiem, bet Eiropas Savienība ir draugu pulks, kur mēs paši izlemjam kā un ko darīt. Vai esi dzirdējis, ka tagad daudzi brauc uz citām zemēm? No Padomju Savienības nekur izbraukt nevarēja! Vai jūti starpību?!

2013-10-06 23:13

lv: un pēdējā laikā tie nelatviski runājošie kļuvuši tik īpaši dīvaini ka pieprasa runāt viņu valodā,nevis latviski

2013-10-07 12:24

hh: Nāk vēlēšanas un jāspodrina spalvas.

2013-10-07 13:01

Paurupe: Nu re,cik forša dis kusija!Visas b arikādes bija tikai teātris,režisorus Latvijā nemeklējiet!metalurgā vēl strādā visi,kas nav atlaisti.Es ar strādāju mājās.

2013-10-07 15:01

Biruta: Es brīnos par šiem komentāru rakstītājiem. Vai esat pilnīgi puišeļi vai nodzērušies muļķi. Es ar saviem darba biedriem braucu tieši 13. janvāri uz manifestu un 14., 15., 16. janvārī uz barikādēm. neviens nelika, bet paši organizējāmies. Tas bija baisi, bet mēs tur bijām ar domu- lai kas, bet būsim tur un stāvēsim lai vai kas. Un nevajag runāt, ka visi dzēra un neko nesaprata! Tas ir pretīgi tā runāt! Un krievus nemanīju gan!

2013-10-07 15:09

birutai: tu pati esi nodzērusie muļķe, poņimaješ!

2013-10-07 18:42

essis: to Biruta
Nebrīnieties vis par šiem komentāru rakstītājiem, jo lielākoties viņi ir slinki un kašķīgi neveiksminieki, kuri nevīžo dzīvi dzīvot un kārtīgi strādāt; tāpēc tie ir ar visu neapmierināti, skaudīgi un nenovīdīgi. Viņi gribētu, ka desa no debesīm kristu un kanālā tecētu alus. Bet uz kaut kādu konstruktīvu rīcību vai domāšanu tie nav spējīgi ne savas dzīvītes, ne valstiskā līmenī.

2013-10-07 19:14

Krievs: Juri tu te kurini starpnacionalo naidu,Uz barikādēm bija krievi un citas krieviski runājošas tautas,bet viņi vai nu klusēja vai runāja latviski.Arī Liepājas jurmalā.Daudzi negāja tikai tāpēc,ka arī tad tu un tev līdzīgi nacionālisti atbaidīja krievvalodīgos arī savām nacionālajām interesēm.Ja šeit dzīvo un nemāk nemaz latviski,tas ir ļoti slikti.Paskaties ar redzīgākām acīm uz parasto latvijas tautu.Kaut tevi pazīstot maz ceru ka tu kaut ko sapratīsi,jo pēc būtības tu esi snobs.

2013-10-07 23:10

būsim godīgi: varu 100 % apgalvot ka pamatā krievi bija pret LTF un visu kas saistīts ar neatkarību, tā diemžēl bija

2013-10-08 08:33

plurālisms: viedokļu daudzveidībai vajadzētu arī kādu no interfrontes uzaicināt izteikties- ko darīja, ko nē, kāpēc, utt.

2013-10-08 10:38

olmars: Paurupei. Aivar, nav labi, ka Tu tā nevisai glaimojoši izsakies par latviešiem svētām lietām. Es tajos laikos piedalījos visur un, lai kā inscenējums tas arī nebūtu, tas bija vareni un es to nenožēloju, lai gan šodien ir nedaudz skumji. Vēl varu piebilst, ka visos pasākumos, arī Liepājā, piedalījās citu tautību krievvalodīgie, maz, bet bija. Vēl gribu pajautāt Jurim, ko īsti Tu ar šo rakstu gribēji pateikt?

2013-10-08 10:54

Juris Pavītols: Paldies par atsauksmēm! Raksts nav mans, bet korespondentes, kura man piezvanīja un pajautāja- kādas ir manas atmiņas par TF sākumu. Tad nu telefoniski ko atcerējos, to arī atbildēju.

2013-10-08 14:48

re nu, pavītol: skat, Tevi tā elementāri uzmeta inkognito, tipa, korespondents, kurš, varbūt, bija kādas naidīgas partijas kazaciņš. Tagad nu centies nomazgāties, bet vārds nav zvirbulis, nenoķersi

2013-10-08 21:06

dr.F.: Jūtu līdzi Jurim. Vēl viens mūsu pilsētas neprofesinālo literātu upuris. Bez ironijas1 iesaku visiem , kam bijusi nelaime saistīties ar Liepājas žurnālistiem iepazīties ar publikāciju, izlabot stila un pareizrakstības kļudas.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli