Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Kārlis Millers: Ja sāk putnu piebarošanu, tad pārtraukt nedrīkst

Atslēgvārdi putni | ornitoloģija | kārlis millers | barošana | daba | ziema

Foto: Egons Zīverts

Putnu piebarošana ir ļoti diskutabls un pārspriežams jautājums. Šai rīcībai ir gan pretinieki, gan aizstāvji. Es tam nesaku ne jā, ne nē. Mana nostāja ir tāda, – ja tas tiek darīts, tad jādara atbildīgi, ar pareizu pārtiku un bez pārtraukumiem.

Jo, ja mēs šobrīd sākam piebarot kaut kādu daļu no savas vietējās populācijas, tad tuvākās apkārtnes putnus mēs mākslīgi pieturam pie sevis. Tie, kas būs uzķēruši, ka šeit viņiem ir regulāri nodrošināta barība, tad kāpēc lidot prom uz Eiropu, ja tepat var paēst. Iemesls, kāpēc putni dodas prom, nav aukstums. Ne tāpēc viņi uzreiz nosalst. Nosalst tad, ja nav ko ēst, ja nav "degvielas" ar ko sevi sildīt. Ja putnam ir ko ēst, tad vidējās ziemas, kādas pie mums ir, absolūti nekaitē. Putni evolūcijas gaitā klimatiskajiem apstākļiem ir piemērojušies. Protams, pie nosacījuma, ja putns ir vesels – bez slimībām, parazītiem u.tml. Veselam putnam ziemā vienīgā svarīgā pamatlieta ir barība. Ja tā ir, tad viņš dzīvo. Nosalt vesels putns nevar, ja nu vienīgi uznāk -30, -40 grādu sals. Ja putns ir paēdis, pie padsmit grādiem tas nenotiek.

Nenoliedzami, piebarošana ir vairāk cilvēku radīta lietu kārtība, izdoma, ka to, lūk, vajag darīt.

Un, kā redzams, intensīvi ar to nodarbojas. Jā, savā ziņā tajā ir izglītojošais faktors, jo putnus pie barotavām redzam daudz tuvāk, viņi ir vieglāk apskatāmi. Bet, ja vērtē tīri no dabas likumiem, tad tas īsti nav nepieciešams. Izņēmumi ir ārkārtīgi smagas, dziļas ziemas. Bet arī tās savā veidā darbojas kā attīrošais faktors, kas likvidē slimos un vājos.

Putni jebkurā gadījumā iet ceļu, kā iekārtojusi daba – gūt lielāku labumu ar mazāku ieguldījumu. Tādēļ arī barošanai atsaucas. Bet baltmaize, ko ierasti putniem pamet, noteikti nebūs labākais variants. Ja jau pat cilvēkam neiesaka pārāk aizrauties ar šo pārtikas produktu, dzīvniekiem to vajag vēl jo mazāk, un tai skaitā putniem. Īsāk sakot, tas nenāk par labu viņu veselībai. Vielas, kas ir baltmaizē, nav īsti piemērotas putnu kuņģim. Ne velti viņi pārsvarā barojas ar dabīgām lietām, kas ir graudi, kukaiņi, ūdenszāles utt., – atkarībā no sugām.

Zīlītes un pārējie spārnaiņi nesmādē dabīgo produkciju. Pats esmu eksperimentējis, – barotavā ziemā licis pīlādžogas, sagrieztus ābolus, tauku gabaliņu, sēkliņas. To, kas ir bez sāls, dabīgs. Putniem labi strādā atmiņas faktors. Viņi vietu, kur bijusi barība, nokontrolēs, nāks pārbaudīt. Un tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ saka, – ja esi sācis barošanu, tad pārtraukt nedrīkst.

Dēļ ātrās vielmaiņas lielā aukstumā putniem ļoti strauji zūd enerģija. Jo mazāks putniņš, jo viņam vielmaiņa ir ātrāka. Tas nozīmē, ka viņam ir intensīvāk un biežāk jāēd.

Intensitāte samazinās proporcionāli pieaugot putna augumam. Jo lielāks putns, jo vielmaiņa ir salīdzinoši lēnāka. Piemēram, jūras ērglis var apēst ceļmalā atrastu beigtu lapsu un uz vairākām dienām būs miers. Savukārt zeltgalvītis trīs četras dienas ziemā bez barības neizdzīvotu. Tādu vaļību nevar atļauties arī citi mazie putniņi. Tāpēc visu laiku jābūt aktīvam. Viņi kustās, lai paēstu un uzturētu sevi pie dzīvības. Siltā laikā tas nav tik aktuāli, bet aukstā tas ir viens no pamatuzdevumiem – visu laiku būt kustībā, lai atrastu sev pietiekami daudz pārtikas.

Šogad gājputnu migrācija pamatā ir jau noslēgusies. Dzērves ir prom, arī zosu pamatmasa. Kurzemes pusē vēl šur tur pa kādam kāsim var ieraudzīt. Jāsaka, ka šogad migrācija pēc cilvēku izpratnes bija atbilstoša kalendāram. Pa datumiem. Taču apgalvot, ka tie, kam bija jāaizceļo, ir devušies prom, vēl nevar. Migrācija turpinās arī tagad novembrī un, iespējams, turpināsies līdz decembrim. Protams, ar daudz zemāku intensitāti, jo galveno uzdevumu liela daļa jau ir izpildījusi.

Pie mums šobrīd palikuši tā saucamie daļējie migranti un tuvie migranti, – kas nelido uz Āfriku, siltajām zemēm aiz ekvatora. Daļa, kas pie mums šobrīd ir sastopami, ir jau atlidojuši no ziemeļiem. Maiņu tādā klasiskā veidā jau mēs nejūtam.

Nezinām, vai zīlīte, kas pagājušā nedēļā mums bija pie loga, ir tā pati arī šonedēļ. Iespējams, tā ir kāda viešņa no Somijas vai Norvēģijas.

Ja nav gredzentiņa vai citu īpašu pazīmju, kas to atšķirtu. 

Viena daļa putnu diezgan droši dosies tālāk līdzko uznāks ilgstošs aukstums un sniegs, – uz Lietuvu, Poliju, Vāciju. Un, jo tālāk sniegsies sala, sniega robeža, jo tālāk putni arī lidos.

Kārlis Millers, ornitologs, portāla www.latvijasputni.lv veidotājs

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!