Nav tā, ka šogad pēkšņi būtu vairāk bērnu, kas izvēlējušies apgūt vācu valodu. Lielākā daļa jauniešu ir izvēlējušies krievu valodu.

Vācu valodu mūsu skolā mācās salīdzinoši nedaudz bērnu. Domāju, ka tam ir gan vēsturisks konteksts, gan arī vecāku izvēle, jo ir iespēja sniegt atbalstu mācībās. Ja neviens ģimenē nav apguvis, piemēram, vācu valodu, tad tas var būt sarežģīti.

Ir būtiska lieta, kas mainās, proti, no 2022./2023. m. g. vairs nebūs iespējams krievu valodu izvēlēties kārtot kā svešvalodas eksāmenu. Lai pabeigtu skolu, eksāmens būs jāliek kādā no Eiropas svešvalodām.

Manā skatījumā katra valoda ir vērtība. Ja kāds zina vairākas valodas, tas šo cilvēku padara tikai gudrāku, visticamāk, arī prasmīgāku darba tirgū.

Domājot par Eiropas Savienību, ir noderīgi izvēlēties vācu vai franču valodu. Mēs arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolā piedāvājam skolēniem apgūt abas šīs valodas. Franču valodu jaunieši izvēlas salīdzinoši maz, ir iniciatīva, bet dažkārt tā ātri samazinās.

Domājot ilgtermiņā par krievu valodas nepieciešamību darba tirgū un šī brīža ģeopolitisko situāciju, tendences liecina, ka bizness ir jāpārorientē uz Rietumiem.

Ir novērojams, ka lielai daļai jauniešu un sabiedrībai vecumā no 20 līdz 40 gadiem krievu valoda sagādā grūtības, kas varētu būt skaidrojams ar mācību satura izmaiņām, uzsākot apgūt angļu valodu no 1. klases.

Valodas lietojumā nozīmīga loma ir informatīvajai telpai, filmām, Netflix, interneta vietnēm u.c., ko parasti jaunieši lieto angļu valodā.

Esam novērojuši, ka krievu valoda skolēniem padodas grūti, jo ir kirilicas alfabēts, vārdu izruna ir savādāka un valodas lietojums ikdienā ir neliels vai nav vispār.

Skolās jau šobrīd trūkst vācu un citu valodu skolotāju. Arī mūsu skolas vācu valodas skolotāja piepalīdz citām izglītības iestādēm Liepājā. Līdz ar to, ja krievu valodas apguve tiks pārtraukta, tad citu svešvalodu skolotāju vakanču skaits pieaugs.

Sarežģīta situācija varētu veidoties mazajās skolās ar nelielu bērnu skaitu un iespējām pilnvērtīgi nodrošināt ar pedagogiem un atbalsta personālu.

Mans redzējums risinājumam – pašvaldībām ir jāveido skolu komūnas, kas kopīgi algo pedagogus un speciālistus, kuri moduļu veidā nodrošina mācību procesu. Manuprāt, katram ir jāzina vismaz divas svešvalodas, no kurām viena ir angļu valoda.

Kārlis Strautiņš, Raiņa Liepājas 6. vidusskolas direktors