Sestdiena, 1. oktobris Lāsma, Zanda, Zandis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Katerina Bulavkina: Plānotais obligātais dienests daudziem jauniešiem būs šoks

Aizsardzības ministrija ir sākusi darbu Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskai ieviešanai. Visi 18–27 gadus veci Latvijas pilsoņi vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā – brīvprātīgi, varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem.

Katerina Bulavkina: Plānotais obligātais dienests daudziem jauniešiem būs šoks
Foto: Egons Zīverts
15.08.2022 06:01

"Kurzemes Vārds"

Runājot par 18 un 19 gadus jauniem vīriešiem, vairums nenāk pie manis kā pieauguši cilvēki, bet gan kā bērni. Viņus pieraksta mammas, viņiem nāk līdzi mammas. Citreiz man piezvana un saka: “Manam bērnam sāp vēders.” Jautāju: “Cik viņam gadu?” Man atbild: “Divdesmit…” Ar to sastopamies visvairāk.

Ļoti reti šajā vecumā trāpās nobrieduši cilvēki. Vīrieši jau vispār nobriest vēlāk, tā ka tas savā ziņā ir normāli.

Biežākās veselības problēmas, kas viņiem ir, tās ir muguras sāpes, stājas problēmas, redzes pasliktināšanās, galvassāpes – viss, kas saistīts ar sēdēšanu pie datora. Tās ir problēmas, kas rodas no sēdoša dzīvesveida, mazkustīguma.

Nopietnas lietas īstenībā reti kuram ir, tad apakšā jābūt astmai, diabētam, bet tas parasti nesākas 18, 19 gados.

Citreiz runā par trauksmēm, panikas lēkmēm, veģetatīvās distonijas iezīmēm. Jauniem vīriešiem tas ir bieži, un grūti to dabūt ārā, ja pamatā ir kaut kāds stress. Jo emocijas vīriešiem neeksistē. Viņi saka: sāp tur un tur, viss ir slikti, esmu pilnīgi slims, bet patiesībā vienīgais iemesls ir šī somatizācija.

Domāju, ka plānotais obligātais dienests būs šoks, ņemot vērā, cik lielas ir fizisko normatīvu prasības visos militārajos dienestos. Zinu, jo mans vīrs ir robežsargs. Ar pirmo reizi tās nokārtot var būt ļoti grūti, ja līdz šim pierasts pie režīma, kur tev nav tik daudz fiziski jāpiepūlas. Tur varētu vienkārši pietrūkt sagatavotības, ņemot vērā, ka iepriekš ir vairāk sēdēts pie datora, pa retam izbraukts ar riteni. Un tad pēkšņi – duras ribās, sirds sitas vairāk.

Es ieteiktu jau tagad puišiem sākt vairāk pie tā piedomāt. Lai nav tā, ka pēc pirmā fiziskā treniņa vairs nevari ne paiet, ne pietupties, viss sāp, plaušas krīt ārā. Jo tā tas būs.

Jau paredzu, ka pie manis nāks pēc ārsta zīmes, jo “man sāp mugura”, “man ir sirds pārsitieni”. Sāksies rindas pie kardiologiem, kur pateiks – tu vienkārši neesi fiziski nekam gatavs.

Tas, ka pie manis nāk pēc ārsta zīmes, notiek visu laiku – to vajag policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, lai viņiem ļauj nepildīt kaut kādus normatīvus. Tiesa, to prasa vecāki vīrieši, kuri nav vairs tik jauni.

Obligātais valsts aizsardzības dienests būs izaicinājums, mums pašiem jāpapēta, ko un kā mēs varam un ko nevaram darīt. Labi, ja būs kādas vadlīnijas ģimenes ārstiem, kas un kuros gadījumos ir pamatoti un uz cik ilgu laiku atbrīvot.

Noteikti aicinu pašus jaunos vīriešus gatavoties uz to, ka pēkšņi ir jākļūst patstāvīgākiem, paskatīties, kas ir ar potēšanu, vai ir visas vakcīnas. Tikko sāk dzīvot kopmītnēs vairāki vīrieši kopā, ir vairāk fiziskā darba, vairāk notiek elpošana, sāk izplatīties elpceļu infekcijas. Šaurās telpās sāk izplatīties slimības, kuru iepriekš nebija.

Noteikti būs prasības pēc plaušu rentgena, kardiogrammas, spiediena pamērīšanas – pamata medicīniskās apskates būs, bet vienkārši vajag padomāt jau iepriekš, kas ir tas, kas rada raizes, un pie tā jau var pastrādāt. Teiksim, pie uztura. Normālas ēdienreizes, sākt ēst visu, ko dod, nebūt tik izvēlīgiem. Jo pusaudži 17, 18 gados mēdz būt izvēlīgi savā uzturā. Tad, protams, fiziskais. 15 minūtes dienā sāciet paskriet. Tas būs sākums, bet fiziskā sagatavotība ir ļoti svarīga, vienkārši izturība.

Gulēt, ēst un kustēties – pamatlietas, lai nesalūztu pie grūtībām.

Par laimi, 17 un 18 gados jaunie cilvēki sāk kārtot autovadītāja tiesības, viņi nāk arī tad, kad stājas darbā, jo vajadzīgas tā saucamās sanitārās grāmatiņas. Vai arī augstskolās vakcinācijas statuss – kā kurā augstskolā. Līdz ar to kādu reizīti gadā mēs viņus tomēr redzam. Tad gadās tā, ka mammas piesaka, ka vajadzīga šofera komisija.

Paredzu, ka mammām būs grūti, daudzas nāks un prasīs, vai nevar atbrīvot, tāpat kā tad, kad uznāk eksāmeni. Arī tad mammas nāk un jautā, vai nevar atbrīvot no eksāmeniem. Visbiežāk nevar, un tad ir lielas emocijas. Jo visu gadu nav darīts nekas un ir liela slodze. Ļoti līdzīgi būs ar šo militāro dienestu.

Jā, ir daudz sportisku cilvēku, kuri var izdarīt vairāk nekā citi, izturēt, tur grūtību nebūs, bet tiem, kam ir problēmas ar eksāmeniem, tiem pašiem ir problēmas arī ar sportu, mūžīgi atbrīvojumi no sporta normatīvu kārtošanas, jo sāp galva, bet nekā taustāma un pierādāma nav.

Ir daudz tādu situāciju, kad vecāki mēģina pasargāt savus bērnus. Taču bieži vien bērns pat būtu gatavs visiem procesiem, ja tikai mammas viņus nedaudz liktu mierā. Pārlieku lielas rūpes var tomēr kaitēt.

Katerina Bulavkina, ģimenes, bērnu un zīdīšanas ārste

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz