Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kristīne Jākabsone: Autovadītājas pārdomas par medicīniskajām izziņām

Kristīne Jākabsone: Autovadītājas pārdomas par medicīniskajām izziņām
25.03.2009 07:01

Gan laikraksts “Kurzemes Vārds”, gan portāls liepajniekiem.lv jau vairākkārt rakstījuši par nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma”, Ceļu policijas un CSDD kopīgajiem projektiem, kuru laikā pilsētas ielās tika filmētas akcijas, kas pagaidām vairāk vērstas uz gājējiem ar dažādām invaliditātes formām. Tad, lūk, šo akciju laikā arī izkristalizējās daži momenti, kad kļuva skaidrs – ir gadījumi, kad pastiprināta medicīniskā kontrole autovadītājiem nepavisam nebūtu lieka greznība. Ar vienu noteikumu, protams, ja tai nepieietu formāli.

Piemēram, bija kāds tīri vai detektīvsižeta cienīgs gadījums ar pakaļdzīšanos, kad autovadītājs neapstājās, nedz reaģējot uz neredzīgā gājēja pacelto balto spieķi, nedz pēc tam jau uz policijas prasību apstāties. Pakaļdzīšanās rezultātā notvertais pārkāpējs izrādījās pavecs vīrs, kurš taisnojās, ka neesot redzējis ne gājēju, ne policistu. Tie, kas paši brauc pie auto stūres, godīgi atzīs – gadās, ka tiešām kaut ko neredzam. Bet, ja autovadītājs neredz divas lietas pēc kārtas, vai te neizvirzās jautājums par viņa redzes asumu un to, vai šis redzes asums pieļauj šī cilvēka atrašanos pie automašīnas stūres? Arī bez akcijām, domājams, ne viens vien autovadītājs būs iekļuvis sarežģītās vai pat bīstamās situācijās tādēļ, ka cienījama vecuma braucēji pēkšņi un pilnīgi nevietā maina braukšanas joslu, izbrauc uz galvenā ceļa, kaut gan pa to braucošais transportlīdzeklis ir bīstami tuvu u.tml. Šajā sakarībā ar Liepājas Ceļu policijas priekšnieku Madaru Kleinbergu un CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieku Arni Jeksti ir tikuši apspriesti iespējamie nākamie projekti – videosižetu veidošanu, lai uzsāktu kampaņu, kuras mērķis būtu panākt, lai, autobraucējam sasniedzot noteiktu vecumu, viņam tiktu izvirzītas pastiprinātas prasības attiecībā uz veselības stāvokli.

Bet, kā jau teikts, jēga no tā būtu tikai tad, ja šīm medicīniskajām pārbaudēm nepieietu formāli. Tomēr domāju, ka te vairāk būtu saruna par ārstiem, nekā ceļu policistiem. Jā, es arī esmu lasījusi interneta komentāros viedokļus, ka ārsti šīs pārbaudes vispār “neņem galvā”, uzskata vienīgi par “tīro naudas slauktuvi” utt. Ko lai saka, ne vienmēr tam var piekrist. Kāds man ļoti tuvs cilvēks ir ar ļoti nopietnu diagnozi, sirds slimību. Viņa ģimenes ārste Olita Ševčuka – gods, kam gods pienākas – pieprasīja, lai šis cilvēks atved izziņu no kardiologa Rīgā, pie kura viņš atrodas pastāvīgā uzskaitē, par to, ka viņam noteiktā diagnoze nav to sarakstā, kas aizliedz cilvēkam sēsties pie auto stūres. Domāju, ka ir arī citi ārsti, kas nav pelnījuši, lai viņu virzienā mestu akmeni. Kas nu tomēr grēko pret sirdsapziņu, tādi cilvēki jau nestrādā tikai medicīnā vai Ceļu policijā, bet pilnīgi visās sfērās. Droši vien, ka ir iespējams izstrādāt kādus kritērijus, kaut vai paaugstinot ārstu atbildību par medicīnisko izziņu izsniegšanu, kas, ja ne novērstu, tad vismaz ierobežotu formālo attieksmi. Galu galā, kas liek autovadītājam maksāt par to, ka ārsts viņam paskatās acīs, un tad gānīties interneta komentāros? Izsakiet pretenzijas ārstam, vēl jo vairāk, ja esat maksājis naudu! Ja jau esat līdz ārstam nokļuvis un savu naudiņu samaksājis, tad panāciet, ka jūsu veselība tiek pārbaudīta.

Un vēl. Kāds cilvēks, kas tikko kārtoja šos, ar medicīnas izziņām saistītos jautājumus, stāstīja, ka vēl joprojām ir jānīkst katru reizi atsevišķā rindā un katru reizi atsevišķi jāmaksā nauda par to, lai saņemtu psihiatra un narkologa izziņas. Dzima saprātīgs ierosinājums: kāpēc nevarētu būt kaut kāds vienots reģistrs, kurā ģimenes ārsts ieskatās un konstatē, ir cilvēks uzskaitē vai nav? Šos jautājumus laikam tomēr ļoti sarežģī, atvainojiet, perversais cilvēktiesību jautājums, jo informācijai par cilvēka diagnozēm no likuma viedokļa piekļūt ir tikpat kā neiespējami pat tajos gadījumos, kad tas būtu saprātīgi. Labi, teica mans paziņa, bet varētu taču ieviest sistēmu, kad man ir iespēja kaut kā ar savu parakstu apliecināt, ka neiebilstu pret to, ka ģimenes ārsts iegūst šo informāciju. Droši vien varētu. Ir par ko padomāt.

Bet, runājot par narkologa izziņām, uzskaitē nesastāvēšana diemžēl nav garantija pret braukšanu dzērumā. Varbūt vajag otrādi – ja noķer braucam dzērumā, ņem narkologa uzskaitē? Ar visiem no tā izrietošajiem sarežģījumiem.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz