Sabiedrības veselības aģentūras garīgās veselības speciālisti izstrādājuši ieteikumus, kā vecākiem runāt ar bērniem par ekonomisko krīzi.

Tagad (saprotams, par nodokļu maksātāju – tātad, visu mūsu!– naudu uzturētie) “garīgās veselības speciālisti” ir pēkšņi atklājuši līdz šim nekad nedzirdētas patiesības: ka bērnam ir katra konkrētā situācija jāizskaidro atbilstoši viņa vecumam, ka bērnam svarīgāk par visu ir apzināties, ka vecāki viņu mīl, ka bērnu ir svarīgi iesaistīt ikdienas dzīves norisēs, ka tad, ja bērnu iepazīstina ar ģimenes budžeta plānošanu, viņš iemācās cienīt naudas vērtību. Un “kroņa numurs” – vecākiem arī šajā situācijā jādomā par savu izturēšanos, lai nesētu bērnos pārlieku negatīvismu.

Kādā citā interneta rakstā vecāki tiek gudri pamācīti – mūsdienīgiem vecākiem vairs nepietiekot ar pieredzi, kas pārņemta no viņu vecākiem, jo, redziet, mūsdienīgo vecāku bērnībā neesot bijis datoru. Un brīžiem paliek neskaidrs – kādi “garīgās veselības speciālisti” gan rediģē šādus rakstus? Vai tikai datoru var uzskatīt par izšķirošu momentu cilvēces attīstībā? Droši vien pat viduslaikos bija tā, ka ar katru paaudzi dzīvē tomēr ienāca kādi jauninājumi, un cilvēki (arī tie, kam nebija bērnu!) nevarēja iztikt tikai ar savā bērnībā smelto pieredzi.

Pedagogi vienā balsī brēc, lai vecāki neaizraujas ar naudas pelnīšanu, bet vairāk laika pavada ar saviem bērniem. Bērnu tiesību speciālisti (starp kuriem, piedodiet, nereti ir visai apšaubāmas personas) nemitīgi draud ar sankcijām gandrīz vai visiem vecākiem bez izņēmuma – palasiet presē viņu rakstus un intervijas un uzreiz kļūs skaidrs, ka normālu vecāku pasaulē nemaz nav, bet, ja līdz šim domājāt, ka jūs tādi esat, turpmāk zināsiet – tie ir dziļi maldi.

Pasakot skaidri un gaiši: ka esmu pret sitieniem kā audzināšanas metodēm, ka esmu pret bērnu pazemošanu, ka bērnu spīdzināšanu vispār uzskatu par kaut ko normālam prātam neaptveramu, ka esmu par vecāku un bērnu kopīgu laika pavadīšanu, tomēr vēlos pateikt arī sekojošo – pēdējais laiks mūsu sabiedrībā atrast kādu garīgās veselības speciālistu, kurš pateiktu, ka arī vecāki ir cilvēki un valsts pienākums pirms represīvā aparāta iedarbināšanas ir nodrošināt tādas sistēmas funkcionēšanu, lai vecāki vispār spētu normāli realizēt savas vecāku tiesības un pienākumus.

Jā, es gribētu vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem. Realitāte diemžēl ir sūra – esmu spiesta strādāt, kā darba zirgs, lai viņiem būtu maizes gabals, burtnīcas skolā, ziemas zābaki un zāles slimības gadījumā, nemaz jau nerunājot par tādām ”ekstrēmajām izklaidēm” kā dažādi pulciņi un treniņi. Var jau skaisti runāt par garīgajām vajadzībām, kas stāv pāri materiālajām, diemžēl tie paši gudrie psihologi ir zinātniski pierādījuši, ka ar tukšu vēderu nekāds gara diženums vis nesanāk.

Un, lai atsaucas tie darba devēji, kas neskatās šķībi uz slimības lapu, slima bērna kopšanai, kas, pieņemot sievieti darbā, neuzdod sakrālo jautājumu par to, cik viņai bērnu (pie tam ar tādu pieskaņu, ka slavenajam duetam – “ezim un tējkannai” – kļūst skaidrs, ka bērns ir kaut kas, kas sievieti dara nevērtīgāku), kas izmaksā darba likumā noteikto mācību līdzekļu pabalstu, piešķir brīvu 1.septembri un svabadāku darba grafiku pirmklasnieku vecākiem, lai viņu varētu savu atvasi sagaidīt no skolas un pārvest mājās, tādējādi varbūt novēršot vienu otru traģēdiju.

Toties nevienu vairs nepārsteidz skolēni, kas ņirgājas par skolotājiem un veselīgi jaunekļi reproduktīvajā vecumā, kas sabiedriskajā transportā jūtas komfortabli, sēžot blakus kājās stāvošai grūtniecei. Nemana šajā sakarībā arī kādu satrauktu garīgās veselības speciālistu. Taču mūspusē ir pamanītas arī visai cerīgas pirmās bezdelīgas – Pāvilostā skolēni atkal ne tikai drīkstēs, bet viņiem vajadzēs uzņemties dažādus pienākumus skolas sakopšanā. Varbūt tajā brīdī, kad mēs atkal atzīsim to, ko patiesībā zinājām jau sen – saprātīgi pienākumi visiem bērniem visos laikos ir bijuši nevis par postu, bet gan svētību – mēs atkal atradīsim līdzsvaru bez garīgās veselības speciālistu palīdzības.

Kristīne Jākabsone,
nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja