Visiem, kas darbojas sabiedriskajā sektorā un kas realizē dažādus projektus, mūsdienās ir labi zināma frāze: “Jebkādu diskriminācijas formu izskaušana”. Tā ir viena no jaunās Eiropas pamatnostādnēm un teorētiski nozīmē cīņu par visu planētas iedzīvotāju vienlīdzību.

Lai manis turpmāk teikto neviens nevarētu pārprast un ļaunprātīgi interpretēt, pateikšu uzreiz: es principiāli neesmu pret gejiem, nēģeriem, krieviem, mormoņiem utt., respektīvi, manu attieksmi pret konkrētu cilvēku nekad nenosaka viņa nacionālā vai rases piederība, seksuālā orientācija vai reliģiskā pārliecība. Vēl vairāk – darba specifika man gandrīz vai katru dienu liek rast kopīgu valodu ar ļoti daudziem un dažādiem cilvēkiem, un, ja es to nevarētu, tad arī nevarētu strādāt sfērā, kurā jau ilgi darbojos.

Tātad – diskriminācija vai vienlīdzība? Pirmajā brīdī cīņa par to, lai ikviens cilvēks sabiedrībā justos labi, izskatās ideāli un arī mērķi šķiet tie humānākie. Praksē diemžēl Eiropas izpratne par vienlīdzību ir visnotaļ dīvaina un formāla, un mēs šeit, Latvijā, esam vieni no tiem, kas to izjūt vissāpīgāk.

Sāksim ar kādu gadījumu, kas gan nenotika Latvijā, bet, ko plaši apskatīja arī Latvijas masu saziņas līdzekļi. Zviedrijā kāda suņu audzētavas īpašniece tika saukta pie atbildības par to, ka atteicās pārdot kucēnu pircējai – lesbietei. Piekrītu, ka valsts un sabiedriskajā sektorā cilvēks nevar rīkoties šādu motīvu vadīts, bet privātais bizness taču ir daļa no cilvēka privātās dzīves! Jebkurš psiholoģijas students var pasacīt, ka visi cilvēki visiem nekad nebūs vienādi simpātiski, un tas ir pilnīgi normāli. Kāpēc es savā privātajā dzīvē drīkstu nekontaktēties ar cilvēku, ja viņš man šķiet slinks, stulbs, ja man nepatīk, ka viņam ir brūnas acis, galu galā, ja man šķiet, ka mēs nesaderam pēc sociālās hierarhijas? Tā ir bijis kopš pasaules radīšanas un visiem tas vienmēr šķitis normāli, te pēkšņi – kolīdz es atklātībā paudīšu to, ka man personīgi varētu nebūt pieņemama cilvēka netradicionālā seksuālā orientācija, es kļūšu par noziedznieci?

Taču zviedru homoseksuāļi un zviedru suņi ir nieks, salīdzinājumā ar to, kas notiek pie mums, Latvijā. Modrā Eiropa, kas naski uzrauga, lai neviens netradicionāli orientētais, lai neviens citādi domājošais (un palaikam nevis vienkārši domājošais, bet arī tāds, kam noteikta medicīniski pamatota diagnoze) nejustos apvainots, pavisam mierīgi akceptē to, ka Eiropas uzņēmēji šeit veido ražotnes un pārstāvniecības, kur algas cilvēkiem maksā tādas, ka tās neaizsniedz pat sociālo pabalstu līmeni Eiropā. Nupat masu saziņos līdzekļos tika pavisam atklāti pateikts, ka skandināvu bankas klientiem Latvijā izvirza tādus noteikumus, kādus tām neviens neļautu izvirzīt klientiem Skandināvijā. Un arī tas Eiropā tiek akceptēts. Cilvēki, kas darbojas Eiropas projektu sfērā zina, ja projektā ir nepieciešams pieaicināt cilvēku no Rietumeiropas, algu viņam nāksies maksāt daudz lielāku nekā vietējam vai cilvēkam no Austrumeiropas. Nē, tā, protams, nav uzrakstīts, ka anglim, vācietim vai francūzim jums būs jāmaksā vairāk nekā latvietim, bulgāram vai igaunim. Formulējums ir nevainīgs un skan apmēram tā: ”Algu nedrīkst noteikt lielāku, kā tā, ko nosaka tirgus cenas valstī, ko pārstāv attiecīgais cilvēks.” Bet, kā ir ar tām tirgus cenām darba tirgū Rietumu un Austrumu Eiropā? Komentāri lieki. Un tas viss notiek uz taisnīgumu un līdztiesību enerģiski ejošajā Eiropā, bet tavu brīnumu – nevienam ne prātā nenāk te saskatīt kaut kādu diskrimināciju!

Bet varbūt vaina nav Eiropā, bet vietējā iztapībā? Tajā, ka neprotam parādīt Eiropai savu mugurkaulu? Jo mums taču ir tiesas, kas attaisno Eiropas pilsoņus, kas dzērumā sabraukuši Latvijas pilsoņus, kas atņem bērnus mātēm – Latvijas pilsonēm, lai atdotu tos tēviem, kas savā valstī atzīti par pedofiliem. Varbūt tiešām vaina ir tajā apstāklī, ka mēli izkāruši skrienam izpildīt katru Eiropas prasību, nemaz neaizdomājoties par to, vai tā patiesībā nesīs ļaunumu vai labumu. Katrā ziņā līdz īstenai diskriminācijas izskaušanai diemžēl Latvijā vēl ejams tāls ceļš.

Kristīne Jākabsone,
“Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja