Atkal klāt lielo solījumu laiks. Tikai brīnumus vairs negaidām. Diemžēl. Divdesmit gados esam ar brīnumu solījumu tik daudz baroti un tik daudz pievilti, ka droši vien daudz vairāk un nopietnāk ticam Ziemassvētku vecītim un Lieldienu zaķim, nekā jebkurai no partijām.

Kultūras darbiniekiem ekonomiskās krīzes laiks ir īpaši smags un tam ir ļoti vienkāršs iemesls. Proti, kad cilvēkam nav darba, kad viņš nevar samaksāt kredītus, kad katru dienu drudžaini jādomā, ko ēdīsi un vai vispār ēdīsi. Kultūra, tās izpausmes un procesi prātā ir vien retajam.
Šajā grūtajā laikā ir tīri vai interesanti palūkoties, kādā kontekstā dažādas partijas mēģina “jāt uz kultūras zirdziņa”, un ko tas viss mums galā sola.

Nacionālradikāļi nāk ar saukļiem par latvisku vidi un latviskām vērtībām kultūrā. Krievvalodīgās partijas akcentē nepieciešamību attīstīt mazākumtautību kultūras. Citi nopeļ līdz šim kultūras jomā izdarīto un nekautrīgi sola naudu kultūrai savas ievēlēšanas gadījumā. Vēl citi atklātāk vai ne tik atklāti zākājas Kultūras pārvaldes virzienā – birokrāti, izmēzt jūs, ko mēs pēc ievēlēšanas noteikti arī izdarīsim utt.

Par latviešu un cittautu kultūrvides attīstīšanas nepieciešamību Latvijā man nav ko piebilst, kā vien to, ka pasaulē nav tādas tautas, kuras kultūra nepelnītu cieņu, ievērību un attīstību.

Tomēr ir partijas, kuru paustās nostādnes kultūras jautājumos mani satrauc. Sākšu ar tiem, kas izsaka pārmetumus Kultūras pārvaldei.

Es negribu apgalvot, ka Kultūras pārvaldes darbība ir ideāla. Vienlaikus gribu atgādināt, ka ideālu lietu reālā pasaulē nav. Tomēr uzdrošinos apgalvot, ka tā nav reta parādība, kad cilvēki no malas “labāk zina, kas un kā jādara”. Liepājas pašvaldībai virzītajos sarakstos, protams, ir arī kultūras darbinieki. Tomēr viņu tur ir salīdzinoši maz. Tāpēc rodas jautājums: “No kurienes tām partijām, kuru sarakstos nav vispār neviena kultūras darbinieka, tāda izpratne par nepareizi organizētajiem kultūras procesiem un pārliecība par turpmākās organizēšanas nekļūdīgumu?” Vai tas būtu kultūras patērētāja viedoklis? Šķiet, ka kultūras patērētājs Liepājā tomēr nevarētu žēloties par tiem kultūras procesu rezultātiem, kas tiek piedāvāti viņa vērtējumam – izvēle ir plaša un jebkurai gaumei. Tāpēc, kā jau teicu, atzīstot, ka Kultūras pārvaldes darbībā ir savi trūkumi, bet no profesionāļa viedokļa novērtējot neapšaubāmos pozitīvos rezultātus, izsaku pieņēmumu, ka vairumā gadījumu tās ir manipulācijas ar cilvēkiem piemītošo tendenci kritizēt visu pastāvošo.

Tomēr partiju piedāvātajās programmās ir atrodamas vēl satraucošākas tendences, ko jau varētu apzīmēt par klaji negodīgām manipulācijām. Proti, tie ir solījumi par papildus finansējumu kultūrai, kas noteikti būs, ja tiks ievēlēta konkrētā partija. Naudas valstī ir tik, cik tās ir. To nevar piedrukāt klāt, izņemt no burvju cilindra vai pavairot ar kopētāju. Esošās naudas jau tagad katastrofāli trūkst, trūkst tik ļoti, ka apdraudēti ir pabalsti un pensijas, oficiālas amatpersonas sāk runāt par talonu sistēmu. Šādos apstākļos ir vairāk nekā negodīgi “zvejot” ar kultūru saistīto cilvēku balsis, solot papildus līdzekļus kultūrai. Un nevajag arī stāstīt, ka nauda tiks dabūta no kaut kādiem mistiskiem pašu partiju vai to sponsoru fondiem. Es pazīstu Liepājā ar partijām saistītus uzņēmējus, kas vārdos ir aktīvi un vispusīgi kultūras atbalstītāji, kam par kultūras procesiem ”sāp sirds”, kas par šiem procesiem ”nevar nedomāt” u.tml. Tanī pašā laikā, kad lieta nonāk līdz reālam atbalstam konkrētai kultūras organizācijai, tad situācija izveidojas apmēram kā tajā Raiņa dzejolī, kur žēlsirdīgais naudasmaiss steigšus izvelk no kabatas nēzdodziņu, lai līdzjūtīgi raudātu līdzi grūtdienim.

Vai Liepājā ir kāda partija, kurai kultūras darbinieki atdod savas balsis – tas ir katra paša ziņā. Gribētos piebilst, ka mājās gan vēlēšanu dienā nevajadzētu palikt. Tikai, pirms balsojam par reformu solītājiem, vajadzētu padomāt, cik profesionāli ir cilvēki, kas mums reformas sola un kādi resursi šiem cilvēkiem reāli ir. Un galvenais, vai mums šīs reformas tiešām ir vajadzīgas.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja