Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kristīne Jākabsone: Kultūras klusums 18. novembrī

Kristīne Jākabsone: Kultūras klusums 18. novembrī
15.10.2009 09:55

Atslēgvārdi

Kinematogrāfistu savienība savas nozares pārstāvjiem, arī “Libavas Filmai”, izplatījusi Latvijas Radošo savienību padomes parakstītu “Aicinājumu uz Klusēšanas akciju 2009. gada 18. novembrī”.

Aicinājums domāts “visiem māksliniekiem, radošo profesiju un industriju pārstāvjiem, kultūras iestāžu darbiniekiem un vadītājiem, mākslas un kultūras priekšmetu pedagogiem un pasniedzējiem”. Tā būtība īsumā – lai 18. novembris ir diena bez kultūras, mērķis – lai valdošā elite sadzirdētu to, ka arī kultūras darbinieki ir cilvēki. Līdzās citiem nesadzirdētajiem – ārstiem, skolotājiem, policistiem, pensionāriem, bērnu vecākiem utt.

Domas, vismaz kinematogrāfistu vidū, par šo pasākumu dalās. Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja, kino māksliniece Ieva Romānova ir diezgan strikta: “Nevienam nevajadzētu šajā dienā izklaidēt valdību, piedalīties “uzfrizētos”, ārišķīgos pasākumos, sēdēt pie valdības klātajiem galdiem, no kuriem mums atmet svētku reizēs kā suņiem kaulu. No otras puses, vai var tik viennozīmīgi aicināt kultūras darbiniekus boikotēt pasākumus, piemēram, lauku kultūras namos, kur taču nav valdības vīru, nav cilvēku, kas mūs visus iegrūduši šajā postā, tieši otrādi, tur ir cilvēki, kas paši smagi cieš no šīs situācijas; šie cilvēki varbūt ar lielu rūpību un savas zemes mīlestību ir gatavojušies šiem svētkiem?” Pārējo domas bija lasāmas savstarpēji pārsūtītajā sarakstē; tur ir uzstājīgi aicinājumi tiem, kas pazīst kādu svētku programmā iesaistīto – šis cilvēks esot par katru cenu jāatrunā no piedalīšanās; iebildumi, ka tādējādi kultūras nozare sevi prezentēs visai nepievilcīgā gaismā; atgādinājumi, ka šie ir valsts, ne valdības svētki, aicinājumi šajā dienā ignorēt valdības pasākumus, taču sarūpēt plašu nekomerciālu piedāvājumu tautai; pat bažas par to, ka tas var tikt iztulkots kā vēršanās pret valsts iekārtu.

“Libavas Filma”, kuras pamatnodarbošanās ir Liepājas kino vēstures pētniecība un dokumentālo filmu uzņemšana, nekad nekādas īpašās profesionālās aktivitātes svētkos, nedz valsts, nedz kādos citos, nav veikusi. Nekāda valdības izklaidēšana arī nekad nav notikusi un nebija plānota arī šogad. Tā kā “Libavas Filmai” nekas īpašs nebūtu jādara šīs akcijas atbalstīšanai. Tomēr “Libavas Filma” rakstveidā pauda neapšaubāmu atbalstu kolēģu ieplānotajai akcijai un tas skanēja šādi: “Savulaik tieši radošā inteliģence bija tā, kas nosauca vārdā neatkarības centienus, un iedvesmoja cīņai par neatkarības ideālu sasniegšanu. Diemžēl šo centienu rezultātā iegūtā neatkarība ir izvērtusies par mazas cilvēku saujiņas monopolu un bezcerīgu izmisumu pārējiem – lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Un te nav runa par latviskumu, patriotismu, valsts iekārtu utt. Uzskatām par pilnīgi neiespējamu svinēt tādas valsts jubileju, kura izvērš genocīdu pret saviem pilsoņiem. Šī valsts ir monstrozs veidojums neliela cilvēku grupējuma interesēs un ne Rīgā, ne citās pilsētās, ne lauku rajonos valsts jubilejas svinēšana nevar kalpot par patriotisku pasākumu – kā lai bērniem paskaidro, kāpēc tādā izmisumā ir novesti viņu vecāki, kuri taču savā vairumā valsts labā ir darījuši visu: strādājuši, maksājuši nodokļus, audzinājuši jaunos pilsoņus, apstrādājuši zemi?”

Patiesībā jau ir tā, ka laikam ļoti svarīgi jau nav, ko kurais no mums šajā datumā darīs – nu, kas gribēs, tas valdību izklaidēs, kādam citam tā būs vispār parasta diena, vien uz darbu nebūs jāiet, kāds varbūt kādas protesta akcijas plānos, cits tomēr jutīs pacilātību (kam gan visai grūti noticēt). Bet skumjākais ir tas, ka šis datums šogad tuvojas tādā kā drupu gaisotnē – sagrauto cerību drupu. Vēl pagājušo gadu, apaļo jubileju atzīmējot, bijām gana skeptiski un tomēr kaut kur sirds dziļumos ticējām. Šogad daudzi cilvēki ar tādu kā fatālu pieskaņu saka: viss ir cauri. Ar to domājot tieši Latvijas valsti. Un tad ir jādomā – 1987. gadā aizsākās pacilājošās, tautu vienojošās demonstrācijas un citas akcijas. Tikai divdesmit divi gadi… Vai šis skaitlis būtu Latvijai liktenīgs? Jo no 18. novembra svinēšanas paslepus, ar svecītēm logos un trīsām sirdīs samērā neilgā laika posmā esam nonākuši pie tā, ka šo datumu sagaidām ar rūgtumu un skepsi. Kā lai uz daudzo izpostīto dzīvju fona iemācām to svinēt saviem bērniem?

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz