Piektdiena, 25. jūnijs Maiga, Milija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Kristīne Jākabsone: Radošā inteliģence un laikmets

Kristīne Jākabsone: Radošā inteliģence un laikmets
03.06.2009 12:34

Atslēgvārdi

Viens no spilgtākajiem notikumiem, kas savulaik ievadīja Atmodu, bija Rakstnieku savienības paplašinātais plēnums 1988. gadā, kas izvērtās par radošo savienību manifestāciju un kļuva par spēcīgu pozitīvo impulsu tautas neatkarības centienos.

Tas bija pirms divdesmit viena gada – 1988. gada 1. un 2. jūnijā. Ir 2009. gads un 1. jūnijā Rīgā atkal bija sasaukti radošās inteliģences pārstāvji. Arī šis pasākums tika dēvēts par plēnumu. Daži teica – forums, bet tas jau lietas būtību nemaina.

Divdesmit viens gads, bet divi dažādi laikmeti. 1988. gadā bijām ceļā uz Latvijas valsti. 2009. gadā izskatās, ka šīs valsts ceļš drīz būs galā – par to jau izskan pilnīgi atklāti apgalvojumi. Un jāsaka, ka radošā inteliģence, kā tautu cementējošais spēks, šajā laikā savu lomu laikam ir tikpat kā zaudējusi. Jo sabiedriskās rezonanses pasākumam nebija tikpat kā nekādas atšķirībā no 1988. gada plēnuma, kas vēl šodien tiek pieminēts kā vēsturisks.

Nē, bija gan sabiedriskā rezonanse – kādā no populārajiem Latvijas ziņu portāliem pasākums bija nodēvēts par “tukšu pļurkstēšanu”. Inteliģencei tiek pārmesta atrašanās partijās un deputātu rindās un nevēlēšanās mainīt politiku, stipendiju, grantu un pasūtījumu saņemšana no valsts utt.
Jā, varbūt, ka inteliģence tiešām zināmā mērā ir zaudējusi savu lomu kā tautu cementējošais spēks, nācijas garīgais kodols. Kāpēc? Domāju tāpēc, ka ir mainījušās pašas sabiedrības vērtības un sabiedrības nostādnes. Un ne tāpēc, ka inteliģence būtu degradējusies.

Krītot dzelzs priekškaram, mūsu dzīvē lavīnveidīgi iebrāzās popkultūras, visatļautības un lētā spožuma vilnis. Diemžēl, tas garīgās vērtības krietni vien atbīdīja malā un process joprojām turpinās, masu medijiem aktīvi piepalīdzot. Kas ir, piemēram, tie cilvēki, kuru fotogrāfijas rotā populāro žurnālu lappuses? Vai tie ir dzejnieki, gleznotāji, aktieri, zinātnieki? Ja arī ir kāds no pirmajiem trim, tad, kā likums, runa ir nevis par viņu daiļradi, bet gan mīlas dēkām. Zinātniekus gan tur neredzēsiet. Viņu vietā būs “Talantu fabrikas” pārstāvji un stāsts par kāda politiķa jauno ārlaulības draudzeni.

Kādreiz katras jaunas latviešu filmas iznākšana uz ekrāniem bija notikums. Tagad retais varēs nosaukt kaut ko vairāk par “Baigo vasaru” un “Rīgas sargiem”. Piekrītu, pārmetumi latviešu kinematogrāfistiem par “kino taisīšanu priekš pašapmierināšanās” ir taisnīgi. Tomēr no tiem, kas izsaka pārmetumus, retais ir informēts par kinomākslas otro pusi. Proti, kino ir kapitālieguldījumu māksla. Tas nosaka to, ka filmai sevi jāatpelna. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tajā sevi atpelnītu filma, kurai būtu pat ne liels, kaut vai tikai normāls budžets labas filmas uzņemšanai. Bet ārvalstu auditoriju mazai valstij ir grūti ieinteresēt. Taču Latvijā, kaut vai tikai vēsturi ņemot, ir daudz tēmu, kas būtu vērtas, lai tās atveidotu labās filmās. Bet tam vajag naudu. Un nevis Nacionālo Kino centru, kurš, godīgi sakot, pēc visai apšaubāmiem principiem dala esošo finansējumu, bet normālu mehānismu, kā ieinteresēt, piemēram, uzņēmējus investēt kinomākslā – ar nodokļu atlaidēm u.tml. Šiem nolūkiem ir jāsakārto atbilstošā likumdošana. Un tur nepietiek tikai ar inteliģences pārstāvjiem, pat tiem, kas ir deputātu krēslos ne.

Tādā garā varētu ilgi turpināt: ka grāmatas mūsdienās nereti izdod nevis labākās, bet tās, kuru izdošanu kāds piekritis apmaksāt, ka valsts televīzija un radio ļoti bieži tā vietā, lai sagatavotu, piemēram, patiešām izglītojošus raidījumus jaunatnei par kultūru, veido raidījumus, kas ir “naudas atmazgāšanas” projekti u.tml.

Latviešu kultūras publiskajā telpā paliek aizvien mazāk. Seriāli, bestselleri… Bet vai bieži dzirdam, piemēram, latviešu klasisko mūziku? Vai ir saikne starp latviešu kultūru dzimtenē un emigrācijā? Varbūt, ka inteliģence ir kļuvusi kūtra gaismas nesēja, jā. Bet varbūt tomēr nav pieprasījuma? Jo inteliģence var būt tautas garīgo vērtību nesēja tikai tad, ja šīs vērtības kādam vajag.

Kristīne Jākabsone,
Nevalstiskās organizācijas “Libavas Filma” valdes priekšsēdētāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz