Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 15. novembris

+8°C
Vējš: D 4.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Leopolds, Unda, Undīne

Kristīne Niedre-Lathere: Ministrijas piedāvājums nozīmētu skolu slēgšanu  (18)

Atslēgvārdi kristīne niedre-lathere | izglītības pārvalde | izglītības un zinātnes ministrija

Foto: liepajniekiem.lv

Otrdien Ministru kabinets lēma, ka vidusskola nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, ja tā vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus. Izskanēja iebildumi, ka kritēriju dēļ varētu nākties slēgt arī vairākas Liepājas skolas, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis to noliedza, asociāciju piedāvātos datus nosaucot par nepatiesiem.

Izglītības pārvalde, sākotnēji saņemot šī lēmuma projektu, protams, pauda savu neapmierinātību, jo mēs sapratām, ka tie ir visai krasi un drastiski kvalitātes panākšanas kritēriju mehānismi, kas sastāv no ne pārāk objektīviem pamatojumiem. 

Mēs apņēmāmies veikt diezgan smalku situācijas izpēti, ieliekot savas izglītības iestādes šajā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajā algoritmā, lai redzētu, kur mēs atrastos šobrīd. Sanāca tā, ka pakāpeniski mēs zaudējam arvien vairāk skolu savā izglītības laukā.

Projekta noslēguma fāzē pašvaldībā būtu vairs divas vai trīs vidusskolas no desmit, kuras iekļāvām algoritma aprēķinā.

Tas ir samērā šokējošs fakts. Sākot analizēt, kādi kritēriji tiek ņemti vērā, sapratām, ka obligātie centralizētie eksāmeni nebūt nav pats objektīvākais rādītājs, ko ņemt visam par pamatu. 

Mūsu skolu izvērtējumu nodevām arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijai, kas iebilda IZM piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem, jo lielajās pilsētās nāktos slēgt atsevišķas skolas, taču ministra kungs apgalvoja, ka šie dati nav patiesi. Tie ir ļoti patiesi!

Pēc informācijas, ko saņēmu jau pēc sēdes, ir skaidrs, ka Šadurska kungs prezentējis paredzamo situāciju 2020.gadā, ņemot vērā obligātos centralizētos eksāmenus. Man ir jautājums - kā ministrs varēja prezentēt un paredzēt, kādi būs centralizēto eksāmenu rezultāti 2020.gadā?

Mūsu dati ir patiesi. Pie tiem strādāja katras izglītības iestādes vadītājs, tos komentējot un analizējot savus vidējos vērtējumus pēc izstrādātā algoritma. Mēs arī IZM jau esam norādījuši uz viņu datu neprecizitāti.

Es saprotu, ka ir jāceļ izglītības kvalitāte, taču es uzskatu, ka vispirms jāsāk ar pamatvērtību noteikšanu, kas nav skaidrs arī pašai Izglītības un zinātnes ministrijai – kādi tad ir šie kritēriji, kurus vērtēt un pēc kuriem salīdzināt izglītību valstī kopumā. Centralizēto eksāmenu sniegums nedrīkst būt pamatkritērijs.

Ko darīt profesionāliem sportiski orientētiem cilvēkiem, māksliniekiem un mūziķiem? Viņiem sasniegt 60 procentus obligātajos eksāmenos ir tuvu neiespējami. Vai tas ir nepieciešams, kā to paredz šā brīža redakcija? 

Šobrīd par pamatu tiek ņemti kritēriji, kas ir pamats arī skolu akreditācijā. Protams, tie arī ir svarīgi, taču ir nepieciešams vienlīdzīgi sadalīt proporcijas, jo mēs nevaram prasīt augstus matemātikas sniegumus cilvēkam, kurš, iespējams, ir humanitāri orientēts. 

Līdz ar to, manuprāt, būtu vērtējama pedagogu profesionalitāte, zinātniski pētniecisko darbu lasījumu sniegumi, olimpiāžu rezultāti. Tas būtu tāds kvalitāšu kopums, kurā mēs varētu salīdzināt skolas un mēroties spēkiem. 

Mēs esam sapratuši, ka tas, uz ko virzās IZM, neiet kopā ar kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Es domāju, ka saprātīgi būtu bijis vispirms ieviest šo jauno izglītības saturu, un nākams soļus spert, redzot, kā tas tiek īstenots, jo arī tur virknei izglītības iestāžu būs daudz izaicinājumu mācību procesa organizēšanā. Pēc tam arī varējām celt izglītības kvalitātes latiņu, lai pēc gadiem mēs varētu teikt, ka mūsu izglītība ir tiešām konkurētspējīga Eiropā un arī pasaulē. 

Projekts ir stājies spēkā un vienīgais mierinājums šobrīd mums ir tāds, ka IZM vēl tiks veikti kritēriju precizējumi un pielāgošana rādītājiem. Mēs ceram uz konstruktīvu sadarbību turpmāk, lai precizējumi tiktu veikti. Iespējams, tad bilde nebūs tik nožēlojama, taču teikšu godīgi – es negribu, ka mēs aizejam tik ļoti pesimistiskās noskaņās, rezultātos. Liepāja ar trīs vidējās izglītības iestādēm izskatās ļoti bēdīgi.

Kristīne Niedre-Lathere, Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja

  • Komentāri (18)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!