Ja radusies konflikta situācija, pirmais solis būtu – nomierināties, otrais – izvērtēt, cik liela ir problēma, un trešais solis būtu pieņemt lēmumu – iesaistīties šajā konfliktā vai ne. Veiksmīgas komunikācijas gadījumā tomēr vēlams risināt problēmu. Būtu jāizvērtē, vai pratīsim izteikties pietiekami skaidri, jo mērķis ir panākt, ka konfliktā iesaistītais cilvēks mūs sadzird un saprot. Pats svarīgākais ir spēt nodalīt problēmu no personības aizskaršanas. Ir jābūt cieņai pret otru cilvēku, tas palīdz arī tam otram izturēties līdzīgi. Jebkura problēma atrisināsies ātrāk, ja mēs izvairīsimies no personiskiem uzbrukumiem.

Laika gaitā katram cilvēkam izstrādājas reaģēšanas stils uz notiekošo. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks nevar izkopt citus reaģēšanas veidus. Ir daudz metožu, kā var praktizēt reakcijas maiņu. Mans ieteikums ir meklēt speciālistu, ar kura palīdzību cilvēks var apgūt jaunas reaģēšanas prasmes.

Var trenēt arī elpošanu – elpošanas vingrinājumi palīdz spontānu dusmu gadījumos. Vēl ir kāds veids, kuru mācu saviem klientiem, – sāciet lielā ātrumā skaitīt no 100 pa trīs uz leju. Parasti tas beidzas ar smiekliem, jo, ātri rēķinot – 100, 97, 94, 91 utt., cilvēkam skaits sajūk, un viņš sāk smaidīt. Tas novērš domas no spontānas dusmu reakcijas.

Tā kā cilvēki diezgan bieži jūtas neapmierināti un īgni, īpaši pēdējā laikā, labs treniņš ir apzinātības prakse. Tas nozīmē uzdot sev jautājumu: kādu vajadzību sen neesmu apmierinājis? Izprast, kāpēc es jūtos tieši tā, un padomāt, kā varu sev palīdzēt. Es cilvēkiem sākotnēji mācu apzināties ķermeņu signālus un emocijas. Bet tas ir jātrenē katru dienu, nevis mirklī, kad dusmas jau ir uznākušas. Ja cilvēks regulāri trenē savu apzinātību, viņš ar laiku iemācās sevi pārvaldīt. Ir ļoti svarīgi saprast, kas mums spēj radīt labu noskaņojumu.

Tiem cilvēkiem, kuriem vienmēr pie visa vainīga valdība vai kāds cits ārējais faktors, varētu būt grūtības trenēt citus reaģēšanas veidus. Reizēm šie reaģēšanas mehānismi ir tā ierūsējuši, ka pašam ar to cīnīties grūti. Tādā gadījumā mans ieteikums būtu veikt izmeklējumus, piemēram, pie neirofiziologa vai veikt elektroencefalogrammu, lai noskaidrotu, vai problēma nav dziļāka. Ieilgušu procesu gadījumos neirologi mēdz ieteikt vai nu medikamentus, vai biofīdbeka metodi. Tā ir funkcionālā bioregulācija ar bioatgriezeniskās saites palīdzību. Tā ir centrālās un perifērās nervu sistēmas apmācības metode, kura tiek pielietota ar mērķi normalizēt sistēmas darbību.

Ja saskaraties ar kādu, kuram ir šī agresīvā reakcija publiskā vietā, pirmkārt, jāapzinās, ka tas nav uztverams personīgi. Cilvēks, kurš ir reaģējis agresīvi, tajā brīdī translē uz apkārtējiem savas bailes, dusmas un nespēju tikt galā ar grūtībām. Vislabāk šādās situācijās ir reaģēt pozitīvi, piemēram, novēliet viņam labu dienu. Tas noteikti radīs apjukumu agresorā, jo tā nebūs viņa gaidītā atbildes reakcija. Ja mēs atbildēsim agresoram ar līdzīgu reakciju, viņš būs panācis vēlamo, tāpēc iesaku reaģēt tieši pretēji. Cilvēks pēc pozitīvas reakcijas saņemšanas, iespējams, vēlāk aizdomāsies par savu neadekvāto rīcību.

Lelde Kokaine, psiholoģe