Domāju, ka valdībā sadarbība nebūs vienkārša, jo skaidrs, ka savstarpēja draudzība tur nevalda.

Iepriekšējās reizes ir bijis tā, ka partijas, izveidojot koalīciju, zināmā mērā noslēdza tādu kā sadraudzības līgumu, bet šeit redzams, ka “Jaunā vienotība” un “Apvienotais saraksts” tomēr vienmēr saglabās konkurentu pozīcijas.

“Apvienotais saraksts”, jau startējot vēlēšanās, nāca ar redzējumu, ka diezgan daudzas lietas jādara savādāk. Manuprāt, šī politiskā spēka pārstāvji šo savu pozīciju arī saglabās un nesīs tās idejas cauri visu valdības darbības laiku.

Līdz ar to jārēķinās, ka būs spraigas diskusijas, gan tad, kad būs jārunā par budžeta veidošanu, gan arī par paredzamām nodokļa reformām, iespējams, vēl daudziem citiem jautājumiem.

Katram koalīcijas partnerim ir arī savas izaicinošās nozares, kurās būs sevi jāpierāda.

“Jaunajai vienotībai” un Andai Čakšai būs jāapliecina, ka viņa var vadīt izglītības nozari. Tāpat domāju, ka arī jaunajai ministrijai, kas arī ir JV pārraudzībā, būs zināms izaicinājums pierādīt, ka šīs ministrijas izveide bija vērtīga.

Nacionālajai apvienībai, manuprāt, viens no izaicinājumiem būs tās ministram Jānim Vitenbergam pierādīt, ka viņš patiešām ir satiksmes ministrs, nevis tikai Kaspara Gerharda kā parlamentārā sekretāra uzdevumu izpildītājs. Proti, ka viņš vada ministriju, nevis Gerharda kungs. Domāju, ka tam daudzi, vērtējot satiksmes ministra darbu, arī pievērsīs uzmanību.

Visbeidzot, runājot par “Apvienoto sarakstu”, ir skaidrs, ka tam vislielākais izaicinājums būs smagā Veselības ministrija, kuru vadīs Līga Meņģelsone. Redzēsim, kā attaisnosies izvēle veselības ministres amatā ielikt menedžeri, kas nav saistīta ar veselības aprūpes sektoru, un kā jaunā ministre veidos sadarbību ar nozari, cik liela būs savstarpējā sapratne.

To, vai šai valdībai arī izdosies ilglaicīgi noturēties pie varas, šobrīd pateikt nevar.

Iepriekšējai koalīcijai, objektīvi vērtējot, citas alternatīvas nebija. Tomēr šeit jau ir zināmi varianti – ZZS, “Progresīvie”, “Latvija pirmajā vietā”, tāpēc kaut kādā kritiskā situācijā ir iespēja izveidot arī citu valdības kombināciju.

Šeit pat var nebūt runa par citu kombināciju, jo nākotnē Latvijai atkal būs jāvirza kandidāts eirokomisāra postenim. Ir jautājums, vai tam atkal virzīs Valdi Dombrovski vai, kā kuluāros runā, iespējams, uz šo amatu varētu pretendēt Krišjānis Kariņš.

Ja Kariņa kungs izvēlēsies karjeru atkal turpināt Briselē, kas viņam sirdī noteikti ir tuva, tad mums būs jāmeklē cits premjers.

Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore