Gan pasaulē, gan arī Latvijā ekonomikas izaugsme bremzējas, taču tas nenozīmē, ka tūliņ ir gaidāma ekonomikas lejupslīde, turklāt nav iemeslu, lai gaidītu tikpat spēcīgu krīzi kāda bija iepriekšējā, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Tādu izaugsmi, kā mēs redzējām pirms gada, pirms diviem gadiem – tuvu 5% -, pašlaik gaidīt vairs nav nekāda iemesla. Ja runājam līdzībās ar gadalaikiem, tad vasara viennozīmīgi ir beigusies, bet tas nenozīmē, ka tūliņ būs ziema! Pa vidu vēl ir rudens un atvasara. Tāpat katru reizi nav jābūt ļoti bargai ziemai. Jā, mēs redzam, ka Latvijas ekonomikā straujākais izaugsmes posms ir aiz muguras. Taču ekonomika joprojām diezgan labi aug – tā aug lēnāk, bet joprojām aug!” uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik milzīgas nesabalansētības Latvijas ekonomikā nav, tostarp nav kredītburbuļu vai citu lietu, kas bija iepriekšējā krīzē. Tādēļ galvenie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei ir globāli.

“Ja pasaules ekonomika turpinās augt, tad visdrīzāk augs arī Latvijas ekonomika. Savukārt, ja pasaules ekonomika ieslīdēs recesijā – un recesija viennozīmīgi kaut kad būs -, tas ievilks recesijā arī Latviju. Taču kā jau es minēju, milzīgu nesabalansētību Latvijā nav, tādēļ nevajag baidīties, ka krīze var būt kaut kas līdzīgs tam, ko mēs redzējām 2008. un 2009.gadā. Tam pašlaik vienkārši nav pamata,” sacīja Kazāks.

Viņš uzsvēra, ka no iekšējiem riskiem galvenie Latvijā ir meklējami finanšu sektorā. “Tie ir riski, kuri ir saistīti ar naudas atmazgāšanu, sankcijām. Mums ar šīm lietām ir jātiek galā, un labā ziņa ir, ka mēs paši šos riskus lielā mērā varam vadīt un risināt. To, kā attīstīsies pasaules ekonomika, Latvija kontrolēt nevar, mēs tam varam tikai pielāgoties. Savukārt attiecībā uz pieminētajiem iekšējiem riskiem, daudzos gadījumos tas ir mūsu pašu rokās. Ar šīm lietām mums būtu jātiek galā pēc iespējas ātrāk, kamēr ekonomika turpina augt,” teica centrālās bankas vadītājs.

Tāpat viņš norādīja, ka Latvija nedrīkst atlikt strukturālās reformas, jo tikai tā ir iespējams ātrāk tuvoties vidējam Eiropas Savienības (ES) dzīves līmenim.

“Tā vienkārši “iešļūkt” pārticībā nav iespējams. Pašlaik ienākumi Latvijā ir mazliet virs 70% no ES vidējiem ienākumiem. 100% sasniegšana mums kā valstij kopumā joprojām ir tāls mērķis. Lai mēs sasniegtu ES vidējo pārticības līmeni, neatliek nekas cits, kā pārdomātā veidā ieviest visas strukturālās reformas. Jo ātrāk to izdarīsim, jo labāk mums pašiem klāsies. Tas attiecas gan uz ēnu ekonomikas mazināšanu, gan darba tirgus efektivitātes un prasmju celšanu, gan veselības aprūpi, gan izglītību, gan teritoriālajām izmaiņām. Bez reformām mēs ES pārticības vidējo līmeni Latvijā nesasniegsim nekad. Tam ir jābūt pārdomātam un neatlaidīgam darbam,” uzsvēra Kazāks.

“Nu, piemēram, ēnu ekonomika. Nevajag dzīvot ilūzijā, ka ēnu ekonomiku ir iespējams izskaust vispār. Zināma ēnu ekonomikas daļa ir visās valstīs. Taču Latvijā mēs pašlaik redzam, ka ēnu ekonomika bremzē un nozog izaugsmes iespējas. Arī finanšu sektora tagadējās problēmas bremzē Latvijas izaugsmi. Ar šīm lietām mums vienkārši ir jātiek galā! Spēja to izdarīt ir tikai mums pašiem un tas ir vajadzīgs mums pašiem. Neviens cits mūsu vietā to neizdarīs. Pēdējais gads finanšu sektorā arī liecina, ka, ja vajag, tad mēs varam tīri labi iespringt,” piebilda Kazāks.

Jau vēstīts, ka Latvijas Banka decembrī samazināja iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi 2019. gadam no iepriekš lēstajiem 2,5%, pēc izlīdzinātajiem datiem, līdz 2,3%, bet ekonomikas izaugsmes prognoze 2020. gadam saglabāta 2,6% līmenī.