Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 15. decembris

Vārdadiena: Hanna, Jana, Johanna

Māris Ceirulis: Vides pieejamība un infrastruktūra jāveido balstoties uz reālām vajadzībām  (5)

Atslēgvārdi | neredzīgo biedrība | pludmales pieejamības komplekss

Foto: Egons Zīverts

Pludmales pieejamības komplekss cilvēkiem ar invaliditāti ir mūsu, Liepājas neredzīgo biedrības, ideja un tā radās pamatojoties uz reālām vajadzībām. Vēl pirms Latvijas – Lietuvas pārrobežas projekta īstenošanas Kurzemes plānošanas reģionā pārrunājām šīs vajadzības. Esam prasījuši ratiņkrēslā sēdošajiem, kā viņi tiek līdz jūrai un atbilde bija vienkārša – nekādīgi. Viens ratiņnieks pat atbildēja,ka jūrā nākas rāpus ierāpot.

Tad arī sapratām, ka tā ir reāla vajadzība. Kāpēc gan visi veselie cilvēki drīkst un var baudīt pludmales piedāvātās iespējas, bet cilvēki ar invaliditāti nē? Ja cilvēks uz rokām var ieiet jūrā, bet kājas nefunkcionē, tad pa šo reljefu viņš var gūt traumas un nobrāzumus, kuru rezultātā var rasties arī izgulējumi. Tas ir ļoti bīstami, tādēļ mēs sākām apzināt tās iespējas, kas palīdzētu rast risinājumu šai situācijai.

Sākumā radām risinājumu ar diviem peldratiņiem – viens ir cilvēkiem, kuru funkcionalitāte ir ļoti ierobežota un viņus jūrā ieved ar asistenta palīdzību. Savukārt otrs domāts cilvēkiem, kuru rokas ir stipras un, kuri paši var iebraukt jūrā un arī izbraukt ārā. Protams, arī šajā gadījumā pieejama asistenta palīdzība, vadoties no vajadzības.

Arī ideja par audiobojām radās no manis paša pieredzes un piedzīvotā. Ar ģimeni atpūtāmies Užavā, kur gājām arī peldēties. Tā kā zinu jūras reljefu šai vietā un zināju, kur atrodas sēklis, gāju peldēties arī vienatnē. Tomēr peldot vietā, kur jābūt sēklim, to vairs neatradu, apgriezos un mēģināju peldēt atpakaļ, bet tajā brīdī jau vairs nevarēju saprast, vai tiešām peldu uz krastu. Šajā gadījumā mans glābējs bija sieva, kas stāvēja krastā un sauca mani.

Pēc šī gadījuma arī sāku domāt, kā tad neredzīgs cilvēks var orientēties jūrā, jo ne vienmēr būs kāds, kurš krastā stāvēs un sauks, kur jāpeld. Ar kolēģiem kopīgi nonācām pie risinājuma par audiobojām. Šādas audiobojas ar signālu palīdzību ļauj neredzīgam cilvēkam peldēt no bojas līdz bojai. Savukārt aproce aktivizē raidītāju krastā, kas ar skaņas palīdzību ļauj saprast, kur ir krasts un, kurā vietā jānāk ārā. Pagājušajā vasarā šo risinājumu pats arī testēju un tas ir noteikti darbojas un ir funkcionāls.

Šis pludmales komplekss ir radies balstoties uz reālām dzīves situācijām un šie moduļi tādēļ arī tapuši, lai, piemēram, neredzīgs cilvēks varētu droši atnākt un šeit atstāt savas mantas, aiziet uz jūru un ar audioboju palīdzību izpeldēties. Tāpat ratiņkrēslā sēdošs cilvēks var atbraukt, pārģērbties, atstāt savus ratiņus un pārsēžoties peldratiņos doties uz jūru.

Manuprāt, šis projekts noteikti bija vajadzīgs, ir ļoti nepieciešams un labs. Protams, tas vēl ir pilnveidojams un popularizējams, lai pēc iespējas vairāk cilvēku zinātu par šādu iespēju un to arī izmantotu. Pozitīvi, ka projekta īstenošanā un realizēšanā ir iesaistīti cilvēki, kas šo kompleksu lietos arī ikdienā un, kam tas patiešām ir domāts.

Tāpat mūsu pludmali labprāt izmanto arī pilsētas viesi – nupat maijā šo kompleksu izrādījām viesiem no Norvēģijas, jūnijā pie mums viesosies itāļi, spāņi un poļi, kopā ar Latvijas neredzīgo biedrības pārstāvjiem. Šomēnes pie mums ciemos brauks arī piecdesmit cilvēki no Klaipēdas neredzīgo biedrības. Par šo projektu esam stāstījuši arī norvēģiem, dāņiem, somiem, Krievijas un citu valstu neredzīgajām biedrībām.

Šis projekts viennozīmīgi ir ieguvums visai sabiedrībai, jo, piemēram, moduļu mājiņas var izmantot arī māmiņas ar maziem bērniem. Tāpat pagarinātā un paplatinātā laipa ļauj gan ar bērnu ratiņiem, gan velosipēdiem ērtāk nokļūt līdz jūras krastam.

Pozitīvi ir arī tas, ka praktiski viss tehniskais aprīkojums ir tapis šeit uz vietas Liepājā – gan audiobojas un aproces, gan taktilās kartes ir taisījuši liepājnieki. Ja ir atsaucīgas personas, ieguvums no šāda projekta ir daudziem.

  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!