Straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar Covid-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts.

Straujā ekonomikas izaugsme Latvijā otrajā ceturksnī saistīta ar pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu ekonomikā, vienreizējiem pabalstiem un ievērojamu valsts atbalstu ekonomikai, augstāku patērētāju pārliecību Latvijā, kā arī ļoti labvēlīgu ārējo ekonomisko vidi. Pasaules rūpniecībā pieprasījums šobrīd pārsniedz piedāvājumu, savukārt ASV, eirozonas, kā arī citu lielo ekonomiku monetārā un fiskālā politika ir ļoti stimulējoša.

Šī gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas rādītāji ir negaidīti pozitīvi, taču kopumā tie maz pasaka par Latvijas ekonomikas spēku un noturību

, kā arī izaugsmes potenciālu pēc valsts atbalsta pasākumu izbeigšanas. Tas ir būtiski, jo, neskatoties uz kovida otro vilni un būtiskiem ierobežojumiem ekonomikā, kopš pērnā gada rudens Latvijas lielo ekonomikas rādītāju prognozes, piemēram, IKP, inflācija vai bezdarbs, nav būtiski mainījušās. Taču plānotais budžeta deficīts 2021. gadā pieaudzis no 3,7% līdz aptuveni 9% un valsts parāda pieaugums šogad būs tuvu 2 miljardiem eiro.

Līdz šim Latvijas ekonomika Covid-19 pandēmijas laikā atpalikusi no kaimiņiem

, un cerams, ka otrā ceturkšņa labais pieaugums ļaus vismaz daļēji atgūt zaudēto. Vienlaikus pandēmija joprojām ir risks ekonomikai, lai arī citu valstu pieredze rāda, ka vakcīnas ievērojami samazina smagas saslimšanas un mirstību. Diemžēl vakcinācijas aptvere Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un būtiski atpaliek arī kaimiņiem, tādēļ rudenī ir ļoti iespējami jauni vīrusa uzliesmojumi un ierobežojumi ekonomikā. Tas bremzētu kopējo ekonomikas izaugsmi, tomēr lielākais risks tas noteikti ir pakalpojumu nozarēm, kuras joprojām nav atkopušās no kovida iepriekšējiem viļņiem.

Taču, neraugoties uz šiem riskiem, Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes šī gada otrajai pusei un 2022. gadam joprojām ir gana pozitīvas. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP pieaugums šogad varētu pārsniegt 4%, savukārt 2022. gadā izaugsme, visticamāk, būs ap 5%. Latvijas mājsaimniecības pandēmijas laikā uzkrājušas ievērojamus līdzekļus, kas, mazinoties ierobežojumiem, varētu ieplūst ekonomikā. Tāpat nākamgad Latvijā sāks ieplūst Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas fonda investīcijas un, mazinoties ierobežojumiem, pakalpojumu nozares varētu dot vienreizēju 3–3,5% IKP pieaugumu. Arī ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs. Taču pasaules ekonomikas izaugsmes maksimums, visticamāk, jau ir sasniegts, savukārt negaidīti straujš inflācijas pieaugums varētu likt mazināt ekonomikas atbalsta pasākumus. Un Latvijai nākamgad nepieciešams būtiski mazināt fiskālo deficītu, tādēļ ekonomikas attīstības perspektīvas joprojām ir ļoti neskaidras.

Mārtiņš Āboliņš, AS “Citadele banka” ekonomists