Pavisam nesen noticis incidents, kas kārtējo reizi atgādina sabiedrībai par modernākā informācijas apmaiņas tīkla – interneta – unikalitāti un arī atbildību tā lietošanā. Kādam jaunietim tiesa piesprieda 400 latu naudassodu par rasistiskām piezīmēm portālā draugiem.lv. Šajos komentāros tiesa saskatīja rasu un nacionālās nevienlīdzības pārkāpumus, tādējādi kārtējo reizi atgādinot, ka par saviem vārdiem un darbiem arī virtuālajā vidē katram ir jāatbild pašam.

Šis nav pirmais gadījums, kad neapdomīgas vai mērķtiecīgas rīcības rezultātā tiek sodīts interneta lietotājs. Kārtējo reizi gribētu atgādināt, ka, slēpjoties aiz izdomātiem segvārdiem, komentāra vai piezīmes rakstītājs nepaliek anonīms, jo jebkurš ieraksts atstāj pēdas, pēc kurām noskaidrot vaininieku nemaz nav sarežģīti.

Aktuālākais jautājums pašlaik, manuprāt, ir tāds, kāpēc cilvēki joprojām internetu izmanto savas žults izliešanai vai citu nomelnošanai. Viens no iemesliem droši vien ir šīs vides samērā neilgais vēstures periods. Kā jebkuram produktam vai pakalpojumam, arī internetam ir jāiziet savs attīstības posms, un tas jādara arī šī resursa lietotājiem. Iespējams, ka tuvākajā nākotnē cilvēki apzināsies savu nozīmīgo lomu dažādu portālu satura veidošanā.

Vietas virtuālajā vidē, kur notiek domu apmaiņa, ar katru dienu kļūst arvien vairāk, un arvien vairāk lietotāju arī iesaistās diskusijās, daloties pieredzē ar pārējiem līdzcilvēkiem. Skaidrs ir tas, ka izkontrolēt visu saturu nav iespējams tā milzīgā apjoma dēļ. Taču neuzskatu, ka visam ir nepieciešama kontrole, jo pastāv arī tāds jēdziens kā vārda brīvība, kas mūsdienās tiek locīts visdažādākajās interpretācijās. Kā labu piemēru varu minēt arī demokrātiju, kas nozīmē brīvību, bet ne visatļautību. Katram pašam ir jāapzinās, ko ar savu (vārda) brīvību viņš drīkst un ko nedrīkst darīt. Ja Latvijā likumdošana, kas saistīta ar interneta vidi, ir visai nosacīta, tad vismaz ir prieks, ka Eiropas līmenī par šo jautājumu domā vairāk un plašāk. Eiropas Padome ir definējusi savu nostāju šajā jautājumā, uzsverot, ka vārda brīvība ir pamatvērtība visām ES valstīm un ka interneta izplatība ir jāveicina visā pasaulē.

Arī portāls liepajniekiem.lv saņem pārmetumus par tajā ievietotajiem lasītāju komentāriem, kas reizēm tieši vai netieši aizskar citus. Protams, lielākās rupjības un neiecietības izpausmes tiek dzēstas, jo tik piegružotā vidē uzturēties nav patīkami nevienam, un daudzi, zinot, ka neko saprātīgu komentāros neizlasīs, tos nemaz neskatās. Diemžēl šie gružotāji atbaida inteliģentākus apmeklētājus, kuru viedokli varbūt patiešām būtu vērts uzklausīt. Portālam svarīgi ir nodrošināt šo viedokļu apmaiņas un komunikācijas vidi, tādējādi veicinot liepājnieku dažādo uzskatu izpausmi. Jebkurā gadījumā portāls liepajniekiem.lv ir pret apzinātu līdzcilvēku vai iestāžu nomelnošanu, tādēļ labprāt sadarbojas ar tiesībsargājošajām instancēm un aizskartajiem, lai uzietu pēdas bezatbildīgajiem vai ļaunprātīgajiem komentāru rakstītājiem. Taču neapmierinātajiem ir jāsaprot, ka komentāru pārraudzīšana ir ļoti subjektīvs darbs, vēl jo vairāk – nav iespējams nospraust stingru robežu starp labo un slikto, tādēļ liels uzticības kredīts tiek piešķirts rakstītājiem. Un jāatceras teiciens par suņiem, kas rej, un karavānu, kas iet tālāk.

Pauls Kaufmanis,
portāla liepajniekiem.lv redaktors