Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 20. jūlijs

Vārdadiena: Ramona, Ritma

Simona Petrovica: Ja skolotājam nebūs jādomā, kur piestrādāt, darba kvalitāte uzlabosies un ieguvēji būs visi  (20)

Atslēgvārdi izglītība | skolotāji | streiks | arodbiedrība | lizda | Simona Petrovica

Foto: Egons Zīverts

Tas, ka streikam jebkurā gadījumā rezonanse ir un būs, es domāju, ir visiem saprotams. Manuprāt, galvenais, ko skolotāji šajā reizē vēlas demonstrēt bez divām prasībām, kas ir streika prasības, ir tas, ka skolotāji cer sagaidīt no valdības sapratni. Lai tiktu parādīts, ka izglītība nav prioritāte tikai teorētiski, bet izglītība ir prioritāte, vismaz tai tādai vajadzētu būt, arī praktiski.

Tādēļ domāju, ka šajā brīdī lielais pedagogu skaits, kas ir pieteikušies streikam, jau liecina par to, ka šī problēma gadu laikā ir samilzusi visai liela.

Ja neko nedara, neko arī nevar sasniegt. Varam diskutēt par formu un par veidu, par dažādām citām lietām, bet, manuprāt, jebkuras lietas ir jākārto, tās nevar atlikt uz “pēc tam” bezgalīgi. Šobrīd ir pienācis tas brīdis, kad skolotāji ir sapratuši, ka kārtējo reizi atkal laikam tomēr nekas pozitīvs nav gaidāms.

Mazdrusciņ izbrīnīja arī komentāri no Izglītības ministrijas, mūsu ministres Seiles, kura pauda nesapratni, izbrīnu. Ir tāda sajūta, ka mēs esam dažādas nometnes, runājam dažādās valodās un neejam uz kopsaucēju. Manuprāt, mūsu mērķim būtu jābūt kopējam – lai panāktu rezultātu. Bet šobrīd izskatās, ka rezultāts nav panākts. Un vai to nākotnē ir iespējams panākt, ja ir šāda nostāja?

Gribu teikt to pašu, ko jau esmu teikusi arī saviem kolēģiem. Manuprāt, šis brīdis ir iespēja parādīt mūsu pilsonisko nostāju: vai mēs spējam būt vienoti, vai ejam un gribam kaut ko sasniegt? Un vai par to esam gatavi arī kaut ko upurēt?  

Tas, ka izglītības darbinieki šobrīd ir pirmie sasparojušies streikam, varbūt ir arī kā signāls citām nozarēm neatstāt savas vajadzības pašplūsmā, par tām runāt un arī savā veidā iestāties.

Ļoti lielu paldies gribu pateikt tiem vecākiem, kuri jau ir pieņēmuši šo lēmumu un atbalstīs skolotājus, nevedot piektdien savus bērnus uz izglītības iestādēm. Protams, situācijas mēdz būt ļoti dažādas un mēs, protams, cilvēciski saprotam, ka ne visiem ir iespējas rast alternatīvu. Tāpēc bērnu dārzi būs atvērti un skolas arīdzan.  

Daudzviet izskan, ka skolotāji cīnās par savām algām. Tas arī ir svarīgi, bet aiz tā visa stāv arī daudzas citas lietas. Ja skolotājam nebūs jādomā, kur piestrādāt, kā piepelnīt kaut ko klāt, arī darba kvalitāte, manuprāt, noteikti uzlabosies. Un ieguvēji būs kā vieni, tā otri.

  • Komentāri (20)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!