Strauji tuvojas 8.septembris, kad valdības sēdē plānots skatīt grozījumus likumā par nekustamā īpašuma nodokli. Kamēr augstos plauktos spriež, latvietim, parastajam, tā arī nav īstas skaidrības.

Vispirms bija runa, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliks platību, kas lielāka par kādu noteiktu kvadratūru. Bija runa par 40 un 50 kvadrātmetriem. Taču tad plāni mainījās. Jāiekasē, lūk, konkrēti miljoni, un, lai tos iegūtu, jāmaksā būs arī vienistabas dzīvoklīšu iemītniekiem. Jeb varbūt tika aprēķināts, ka tā saucamajiem biezajiem, kuri mitinās privātmājās ar vairāku simtu kvadrātmetru platību, šis pasākums iznāks par dārgu, ka jāsauc atkal talkā nabagi?

Eiropas Savienības enerģētikas komisārs un komisāra amata kandidāts arī nākamajai piecgadei Andris Piebalgs, manuprāt, ļoti skaļi izteicies, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir visgodīgākais nodoklis. Pēc viņa teiktā, tādā veidā tiek atrasts balanss starp trūcīgajiem un bagātajiem. Es gan sliecos piekrist Latvijas Kredītņēmēju apvienības viedoklim, ka plānotais nekustamā īpašuma nodoklis par dzīvojamo platību finansiāli iznīcinās jau uz nabadzības sliekšņa esošās mājsaimniecības. Jau tagad daļa nav spējīgi samaksāt par īri un komunālajiem pakalpojumiem, bet kas notiks, ja vēl būs jāmaksā nodoklis? Tajā brīdī, kad ļaudis sapratīs, ka visus pieprasītos maksājumus tāpat nevar veikt, iespējams, viņi pacels rokas un pārstās maksāt vispār. Vai tiešām šis laiks, kad tik daudz cilvēku paliek bez darba un ienākumiem, ir īstais, kad jāievieš šāds nodoklis? Vai valdības vīriem nebūtu jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem pārciest krīzi, nepalielinot jau esošās parādsaistības un neiedzenot cilvēkus vēl dziļākā izmisumā un jaunos parādos.

Turklāt dzirdams, ka nekustamā īpašuma nodoklis nav pēdējais akmens, ko varas vīri gatavojas Latvijā dzīvojošajiem uzkārt kaklā. Netiek slēpts, ka 10% nodoklis no nākamā gada tiks piemērots kapitāla pieaugumam un kapitāla ienākumiem. Par citām jūtīgajām tēmām, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izmaiņām un progresīvā nodokļa ieviešanu, pagaidām vēl netiek spriests. Vismaz skaļi ne. Tie būšot galējie līdzekļi, ja valdībai neizdosies nodrošināt nepieciešamo izdevumu samazinājumu, skaidrojis valdības vadītājs.

Taču nedrīkst neņemt vērā, ka ne jau valsts oficiālie maksājumi vien aizvien smagāk nospiež mūsu plecus. Bieži izskan jūsmīgi teksti par to, ka pārtika, lūk, kļuvusi lētāka. Jā, piena produkti īpaši! Bet tajā pašā laikā degviela kļūst jo dienas, jo dārgāka. Un arī citi pakalpojumu sniedzēji nesnauž, izdomādami, kā varētu nopelnīt. Drīzumā cena celsies gružu izvešanai. Bet nupat augustā, piemēram, jaunu veidu, kā nopelnīt, uzsāka “Swedbank”. Gribi apskatīties, cik tavā kontā naudiņas? Maksā ragā 7 santīmus!

Kaut gan vēl jau daudz jomas, kur gaišām galvām nopelnīt. Bez elpošanas nevaram, tātad vēl vajag uzlikt nodokli par gaisu…

Una Zāģere,
laikraksta “Kurzemes Vārds” žurnāliste