Var tikai priecāties, ka no 1.novembra braukšanas eksāmens, lai iegūtu autovadītāja apliecību, būs nopietnāks – būs jābrauc ilgāk, arī tumsā un sliktos laika apstākļos. Cilvēki paliks vēl nopietnāki, vēl vairāk domās.

Lielākā daļa kursantu cenšas auto praktisko vadīšanu apgūt vasaras laikā. Jā, kad varam izbraukt tumsā? Tumsa iestājas tikai pēc pusnakts. Tas būs grūti. Nāksies sarunāt ar kursantiem braukšanu naktī, pilnu mašīnu, cik atļauj vietas. Brauksim tādējādi pusnaktī, vienos naktī. Bet tad arī varēsim pārslēgt gaismas un pārējo, kā tas reāli dzīvē notiek.

Tāpat problēmas ir ar parkošanos. Visi steidzas tiesības iegūt pēc iespējas ātrāk, bet kārtīgi iemācīties noparkoties neatliek laika. Ja parkošanos ieviesīs eksāmena laikā, par to atkal var tikai priecāties.

Ne reizi vien man teikuši: ”Paldies, ka iemācīji braukt gan manai meitai, gan sievai. Bet ar parkošanos gan ir, kā ir.” Tiesa, tas ir akmentiņš mūsu dārzā.

Ceru, ka, sākoties jaunajai kārtībai, arī par šo jautājumu domās nopietnāk. Jo brīžiem, pabraucot garām stāvvietām, var labi redzēt, kā mašīnas novietotas. Vienkārši katastrofāli! Daža tik tālu no brauktuves malas, ka starp ietvi un mašīnu vēl pilnīgi pietiek vietas motocikla novietošanai.

Noteikti topošo autovadītāju meistarību kaldinās arī prasība mācīties braukt sliktos laika apstākļos – lietū, sniegā. Kaut arī ziemas mūspusē ar katru gadu kļūst maigākas, tomēr ziemā braukt ir jāprot. Stāstu kursantiem: ja vasarā sāksit pareizi bremzēt, tad arī ziemā būs viss kārtībā.

Tie, kuri mācās braukt un eksāmenu kārto vasarā, nereti pirmajā sniegā saskaras ar pirmajām problēmām. Līdz ar to domāju, ka prasība braukt sliktos laika apstākļos, apgūt avārijas bremzēšanu, būs tikai pozitīvi.

Bet jautājums, protams, atdursies pret naudu. Katrs kursants vēlas pēc iespējas ātrāk tikt līdz eksāmenam, lai viņam mazāk būtu jāmaksā par braukšanu. Līdzko topošais autovadītājs jau mazliet apguvis mašīnu, spēj izbraukt ielās, tā nekavējoties jau seko jautājums: vai varu doties kārtot eksāmenu?

Un ļoti reti ir tie gadījumi, kad tie, kuri sāk apgūt auto vadīšanu, atzīst, ka tas nav priekš viņiem. Manā praksē šādu gadījumu bijis ne vairāk kā pieci seši.

Kaut patiesībā ir ievērojams skaits tādu cilvēku, kuriem sēšanās pie stūres rada ļoti lielu stresu, kura laikā grūti pat saskaņot roku un kāju kustības, lai vienlaikus stūrētu, pārslēgtu ātrumus un ieslēgtu pagriezienu, nemaz nerunājot par situācijas prognozēšanu un momentānu reaģēšanu.

Vitālijs Kapenieks, praktiskās braukšanas instruktors