Pārvietoties pa Liepājas ielām kļūst aizvien sarežģītāk. Par autobusa šoferi strādāju 37 gadus, un lielāko daļu no tiem esmu braucis pa pilsētu. Pašlaik to daru maršrutā Liepāja – Grobiņa. Agrāk maršruts sākās Siena tirgū, un nokļūšanai galapunktā Grobiņā bija paredzētas 40 minūtes. Tagad no galapunkta M.Ķempes ielā līdz Grobiņai atvēlētas 45 minūtes – tikai 5 minūtes vairāk, neņemot vērā sastrēgumus. Turklāt ceļā ir ne tikai 37 pieturas, bet arī luksofori, gājēju pārejas un remontdarbi, kas kavē braukt.

Nevar salīdzināt laika patēriņu, kāds tagad nepieciešams, lai izbrauktu cauri pilsētai, ar to, cik ilgs laiks bija vajadzīgs vēl pirms pāris gadiem. Bet nokavēt nedrīkst, pasažieri vaino mūs. Kad runājam ar priekšniecību par laika palielināšanu, saņemam atteikumu – ja nevarot paspēt, lai ejot prom. Daudzi tā arī dara, nevarēdami milzīgo stresu izturēt. Ne jau velti regulāri tiek meklēti maršruta autobusu šoferi – ja agrāk tas bija prestižs darbs, tad tagad to vairs retais gatavs strādāt.

Liepājas centram dienā izbraucu cauri daudz reižu – ja ir garā maiņa, tad 14 reižu. Vislielākie sastrēgumi ir ap pulksten astoņiem rītā, kad cilvēki steidzas uz darbu, un pēcpusdienā, kad darbs beidzas – tad sastrēgumi sākas jau ap pulksten četriem un ilgst līdz sešiem. Ir vietas, kuras intensīvās satiksmes dēļ izbraukt ir ļoti grūti. Viena no tādām ir E.Tisē un Ganību ielas krustojums. Taču luksofors tur pat neesot paredzēts. Kavēties iznāk remontdarbu dēļ. Kad Brīvības ielā satiksme bija slēgta, bijām spiesti braukt pa apvedceļu gar staciju. Daudz laika vajadzīgs, lai no Brīvības ielas nogrieztos uz Jauno ostmalu. Vismaz sezonas laikā, kad notiek remontdarbi, vajadzētu palielināt laika limitu.

Turklāt pārvietošanos sarežģī un paildzina veidojumi uz brauktuves. Jaunajā ostmalā arī top kas dīvains. Kamēr vēl nav gatavs, spriest grūti, taču izskatās, ka tur izgrozīties būs grūti. Un jau rekonstruētās vietas sagādā pārbaudījumu. Joslas tiek veidotas tik šauras! Piemēram, izgriežoties no Peldu ielas Kuršu laukumā. Autobuss jau nelokās kā garmoška, tādēļ, lai izbrauktu uz galvenā ceļa, nākas braukt pāri ass līnijai, veidojot avārijas situāciju. Bet aizmugurējais ritenis, lai kā arī vadītājs censtos, strīķē apmali. Tieši tāda situācija ir ar apli Līvas laukumā. Un tāpat būs Jaunajā ostmalā pēc rekonstrukcijas.

Sašaurina ielas, lai būvētu dobes, – pērn Ziemeļu ielā, tagad Raiņa ielā un Jaunajā ostmalā. Pilsētā atļautais ātrums ir 50 kilometri stundā, bet apļus Liepājā nevar izbraukt ātrāk kā ar 20 kilometriem stundā. Ja jau būtu laiks, varētu ripināt kaut ar desmit, bet mums taču ir grafiks. Ielas tiek veidotas vieglajām mašīnām, bet ne autobusiem. Un ziemā būs vēl grūtāk!

Projektētāji, uz papīra izmērījuši, uzskata, ka vajadzētu iekļauties, taču lai atnāk un izbrauc. Un nevis ar vieglajiem auto, bet ar kādu lielgabarītnieku – autobusu vai kravas mašīnu un vēl ar piekabi. Tai vajadzīgs vēl vairāk vietas nekā manis vadītajam autobusam, kurā ir 52 sēdvietas. 

Vladislavs Barkāns,
autobusa šoferis