No vēlēšanu apmeklētības viedokļa liepājnieki var būt apmierināti, jo iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2005. gada martā piedalījās tikai 49,79 procenti balsstiesīgo, bet šajās – 53,07 procenti, un tas ir vairāk nekā vidēji Latvijā.

Šajās vēlēšanās izpaudās tikai neliels protesta balsojums. To norāda “Saskaņas centra” iegūtās vietas. Arī pret Liepājas partiju ir izpaudies protesta balsojums. Liepājas partijas elektorāts ir mainījies, jo par šo partiju nobalsoja par 3,3 procentiem mazāk vēlētāju – 35,14 procentu (2005. gadā – 38,44 procenti). Tomēr partija arī ieguva jaunus vēlētājus, jo sarakstā parādījās jaunas sejas, droši vien daļa pilsoņu gāja balsot par tām. Attieksme pret Liepājas partiju ir pretrunīga. Liepājas dome ir strādājusi labi: ir laba finansiālā situācija, ir finanšu rezerves, daudz padarīts, un to, kas padarīts Liepājā, atklātā un slēptā veidā partija pierakstīja kā savus nopelnus.

Tomēr jāņem vērā, ka cilvēkiem apnīk, ka daudzus gadus pie varas ir vieni un tie paši cilvēki. Sakrājas nepatika. Arī par sīkumiem – par dažiem tūkstošiem izšķērdētu latu, piemēram, Tirgoņu ielas soliņos un tamlīdzīgi. Citas partijas pamatoti kritizēja par iecerētās koncertzāles lielajiem izdevumiem tāpēc, ka jau iepriekšējiem projektiem tik tikko pietiek naudas. Reitingu kritumā droši vien vainojams arī mūsu slavenais mākslinieks Imants Resnis par Jēkaba Ozoliņa atbrīvošanu no diriģenta pienākumiem. It kā nebūtisks fakts, bet tas parāda iekšējo atmosfēru – ja kāds necieš konkurenci, tad kāda tur iecietība un demokrātija. Tā Liepājas partija savāca nelielu daļu negāciju. Un tomēr – sešas vietas ir saglabātas. Etniskajam faktoram pārāk lielas nozīmes balsojumā par šo partiju nebija, jo vēlētājiem bija izvēles iespējas.

Atšķirībā no Rīgas, Liepājā Tautas partija tomēr saglabā pārstāvniecību Pilsētas domē, jo nevar likt vienlīdzības zīmi starp partiju Rīgā un vietējo nodaļu ar Silvu Goldi priekšgalā. Balsojums apliecina, ka liepājnieki šos cilvēkus ciena.

Ja pieņem, ka vēlētāji ir samērā konservatīvi, viņu balsu pārvietošanos var pat izskaidrot. Droši vien par Osipova partiju nobalsoja agrākie Tautas saskaņas partijas vēlētāji, kuri bija ievēlējuši Elitu Kosaku. Bet “Saskaņas centra” pirms četriem gadiem vispār nebija. Uz kā rēķina tagad tam trīs vietas? Varam domāt, ka daļa no tiem bija agrākie “PCTVL” vēlētāji. Varbūt par “Saskaņas centru” balsoja arī daļa no bijušajiem Tautas partijas vēlētājiem – un tas jau ir protesta balsojums. Savukārt “Liepājas attīstībai” savu vienīgo vietu domē zaudē. Kur palikušas šā saraksta balsis? Man aizdomas, ka tās aizgājušas jaunajam veidojumam – “Sabiedrībai citai politikai”.

Domāju, ka, Liepājas partijai sastrādājoties ar citām partijām, problēmu līmenis domei būs tāds pats. Tiesa, iespējams, ka melnais zirdziņš ir “Saskaņas centrs”. Par šīm attiecībām grūti kaut ko prognozēt – tās būs atkarīgas no ievēlētajām personībām. Deputātu atbildība tagad ir lielāka, un vēlētāji neiecietīgāk vērtēs viņu kļūdas, jo vēl jau neesam nokļuvuši līdz krīzes dibenam.

Zaigonis Graumanis,
Liepājas Universitātes filozofijas docents