Patlaban tiek veikti aktīvi darbi, lai ar algoto pagaidu
sabiedrisko darbu strādnieku palīdzību pēcziemas periodā, kas iestājies, uzpostu
pilsētu. Jāatzīst, šogad, pateicoties tam, ka ziemā nebija tik liels nokrišņu
daudzums, varējām ātrāk uzsākt teritoriju sakopšanu.

Bet, protams, kā ik gadu, atkal atklājas vietas pilsētā, kas
ir stipri piegružotas. Šoreiz tā vairāk ir Karosta, tieši šī rajona ziemeļu
daļa – mežu teritorija. Tur jau iepriekšējos gados esam izveduši neskaitāmus
kubikmetrus atkritumu, bet šogad, apsekojot mežu teritoriju Karostas ziemeļu
daļā, tiešām skats nav iepriecinošs. Ievērojami palielinājies gan izgāzto sadzīves
atkritumu kubikmetru skaits, gan arī celtniecības atkritumu daudzums.  

Acīm redzot, to iespaido atkritumu apglabāšanas izmaksas, kā
dēļ cilvēki joprojām meklē vieglāko risinājumu, piesārņojot mūsu pilsētas
teritoriju. Sevišķi – Karostas mežu zonu. Lai nebūtu jāmaksā par atkritumu
nodošanu poligonā, tie tiek vesti un izgāzti nomaļākās vietās. Un diemžēl šāda
situācija atkārtojas ik gadu.

Ir vietas pilsētā, kur iedzīvotāji ir izaudzināti ar to, ka
mēs neskaitāmas reizes esam likvidējuši nelegālās izgāztuves. Tas tomēr
pierāda, ka iedzīvotāji ir audzināmi, viņi labojas. Vairākos mikrorajonos, kur
vēsturiski bija šīs nelegālās izgāztuves, šogad priecē tas, ka tādu šajās
vietās vairs nav.

Piemēram, sliežu mala Velnciemā, Ābeļu iela visā tās garumā.
Šajās vietās situācija ievērojami uzlabojusies. Iepriekš sāpīga vieta bija arī kāpu
zona Karostā no tilta līdz Ziemeļu molam. Katru pavasari bijām spiesti šajā
zonā savākt ne vienu vien atkritumu kubikmetru. Arī kāpu zonā aiz Ziemeļu mola,
posmā līdz stāvkrastam, situācija jūtami uzlabojusies.

Vēsturiski problemātiska vieta bija arī Beberliņi. Tagad par
šo vietu mums ir sirdsmiers, jo nelegālās izgāztuves šajā vietā vairs neveidojas.
Situācija uzlabojusies pateicoties tam, ka teritorijas apsaimniekotājs visu
sezonu ir uz vietas. Zaļajā birzī arī kļuvis vieglāk strādāt, jo arī tur,
sakopjot vidi, jauni atkritumi uzrodas ievērojami mazāk.

Mazliet satrauc garāžu kooperatīvu teritorijas, kuras varētu
būt labāk sakārtotas. Vai  pārāk reti
tiek izvesti atkritumi, vai arī konteineru apjoms kooperatīvos ir nepietiekams,
grūti spriest. Bet ir atsevišķi garāžu kooperatīvi, kas grēko atkritumu
izvešanas ziņā.

Šopavasar uzkrītoši daudz ir arī mazdārziņu teritorijas, kas
varētu būt ievērojami sakārtotākas. Ļoti daudz mazdārziņu ir pamesti un
neapsaimniekoti, iespējams, tādēļ kopējā situācija pasliktinās. Taču, cik man
zināms, pilsētas pašvaldība patlaban sakārto juridiskās attiecības ar
mazdārziņu īpašniekiem, notiek to revīzija, dažus no tiem likvidējot, dažus
legalizējot un piešķirot brīvos zemes gabaliņus iedzīvotājiem. Tādēļ domāju, ka
šī gada laikā situācija mazdārziņu teritorijā jūtami uzlabosies.

Jāatzīst, ka sāpīgākā vieta mums ir Karostas meži. Tur
sadzīves atkritumu īpatsvars ir krietni mazāks, nekā celtniecības atkritumu
daudzums. Lai tos savāktu, tas diemžēl prasa lielus finansiālus ieguldījumus tehnikas
nomai. Ar roku darbu šo stipri piegružoto teritoriju sakopšana nevedas tik
raiti, kā gribētos. Tāpat mūsu darba apjomu ierobežo tas, ka ar šo gadu mums
ievērojami samazināts algoto pagaidu strādnieku skaits. Tas ierobežo ne tikai
resursus, bet arī paveiktā apjomu – darbi nevedas tik raiti, kā gribētos.

Sāpīgi ir arī pašiem strādājošajiem. Reizēm patiesi roka
neceļas pagājušajā gadā uzpostajā vietā atkal vākt svaigi izgāztos gružu
kalnus, kas nereti ir vēl lielāki, nekā iepriekš.

Nemitīgi pie jebkuras iespējas, tostarp – masu medijos,
aicinām iedzīvotājus nepiegružot pašiem savu pilsētu. Taču diemžēl šis
aicinājums vien nenostrādā līdz galam.

Iespējams, vienīgais risinājums cīņā ar gružotājiem ir
izstrādāt kontroles mehānismu, pilnveidot to, lai būtu skaidrs: kur tiek likti
būvgruži un sadzīves atkritumi, vai tiešām visai objekti ir nodrošināti ar
nepieciešamajiem konteineriem, cik regulāri tie tiek izvesti. Bet tas noteikti
nav viegli izdarāms darbs. Iespējams, ka jāveic vairāk kampaņas tieši
iedzīvotāju  izglītošanā par sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas tēmu. Iespējams, ka tas varētu nostrādāt.

Bet, manuprāt nevajadzētu visu atbildības nastas smagumu
novelt uz Pašvaldības policijas pleciem. Mums ar Pašvaldības policiju ir ļoti
veiksmīga sadarbība. Cik atļauj resursi aģentūras ietvaros, mēs paši operatīvi
cenšamies teritorijas apsekot un atkritumus likvidēt. Arī Pašvaldības policijas
resursi ir ierobežoti. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad izdodas atkritumu
izgāzējus pieķert pie rokas. Taču pēc savas pieredzes varu teikt, ka tas nav
vienkārši, jo atkritumu īpašnieki parasti pārkāpumus izdara vēlās vakara
stundās, tumsas aizsegā.