Nesen Liepājā viesojās Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. Šādas amatpersonas mūsu pilsētā ierodas ne jau katru nedēļu un ne katru mēnesi, tāpēc arī lasītājiem droši vien būs interesanti uzzināt ministra redzējumu par norisēm gan Liepājas, gan visas Latvijas ekonomikā.

– Ar ko jums līdz šim asociējies vārds Liepāja?
– Ar iedvesmu, ar kaut ko savu, tikai Liepājai raksturīgu. Te viss ir savādāk, te, šķiet, ir lielāka ģimeniskuma izjūta. Iedzīvotāji it kā visi ir savējie. Viņi drīzāk ir ideālisti nekā materiālisti, salīdzinot, piemēram, ar Rīgu, Jūrmalu, Ventspili. Izskatās, ka liepājniekiem ir svarīgākas lietas, nekā taisīt naudu.
– Strādādams par Ministru prezidenta padomnieku, tagad par ekonomikas ministru, jūs esat iepazinis arī, teiksim tā – lietišķo Liepāju. Kā jūs raksturotu šādas Liepājas lomu Latvijā?
– Es vairāk rēķinu ekonomikas atdevi no katra projekta, jo nauda diemžēl ir ierobežota. Man jārēķina, kurā vietā, ieguldot kādu latu vai eiro, būs labāka atdeve.
– Tādā gadījumā cits jautājums: uz ko, jūsuprāt, Liepājai vajadzētu balstīt savu attīstību?
– Neko jaunu nepateikšu. Jābalstās uz to, kur Liepāja bijusi stipra līdz šim. Pirmkārt – rūpniecība. Otrkārt – osta un visi ar to saistītie pakalpojumi. Šīs divas lietas dos darbavietas uz mūžīgiem laikiem.
– Jūs apmeklējāt Liepājas ostu. Vai redzētais atbilda iepriekšējam priekšstatam?
– Mani patīkami pārsteidza iecerētais dzelzceļa apvedceļa projekts. Tas noteikti ļoti uzlabos liepājnieku pašu komfortu pilsētā. Tas viens. Otrs – tas uzlabos arī visu to uzņēmumu darbību, kas ostā strādā. Jo tur paveras jauna maģistrāle, kas palīdzēs attīstīt jaunas teritorijas. Es piekrītu arī tiem pārmetumiem, ka valsts līdz šim ir pārāk maz atbalstījusi Liepājas ostu. Visu laika priekšroka bijusi Rīgai un Ventspilij.
– Kādu jūs konkrēti redzat šo valsts iespēju atbalstīt?
– Valsts rīcībā ir krietni lielāki līdzekļi atbalstīt projektus. Piemēram, kanāla padziļināšanu. Projekta kopējā summa ir 15,4 miljoni eiro. Ja pirms gadiem pieciem tas likās milzīgs skaitlis, tad tagad tā vairs nav būtiska summa. Bet tā var būtiski uzlabot kravu apgrozījumu Liepājas ostā.
– Arī saistībā ar tā saukto zīda ceļu – kravām no Kazahstānas uz Rietumeiropu?
– Zīda ceļš gan vairāk attiecas uz Rīgas ostu, jo Liepājas osta pagaidām ir par seklu, lai tajā ienāktu lielie kuģi, Tāpēc arī jāiegulda līdzekļi, lai Liepājas osta būtu šī koridora sastāvdaļa.
– Lai ekonomika attīstītos straujāk, lai piesaistītu ārzemju investētājus, kādreiz izveidoja brīvās ekonomiskās zonas, arī Liepājas Speciālo ekonomisko zonu. Vai tā nav zaudējusi savu lomu tagad, kad ekonomika attīstās un investētāju interese jau ir?
– Manuprāt, brīvo ekonomisko zonu loma mazinās tāpēc vien, ka vispārējais uzņēmējdarbības klimats Latvijā ir kļuvis daudz labāks. Toreiz šīs zonas bija kaut kādi pionieri, kurās mēģināja radīt labvēlīgākus apstākļus. Tagad mēs tādus apstākļus mēģinām radīt visā Latvijā.
– Kā jūs vērtējat inflācijas ierobežošanu? Vai vajadzīgi kādi valdības īpaši pasākumi, vai visam jāiet savu gaitu?
– Es ar ekonomiku sāku nodarboties ar uzņēmējdarbības starpniecību, tāpēc esmu pieradis ieklausīties cilvēkos, kuri ekonomikā guvuši akadēmisku izglītību. Šī iemesla dēļ es negribētu teoretizēt, bet atgādināt, ka visas manas autoritātes ekonomikā saka, ka ir iespējams kaut ko darīt, bet vai tas ir tā vērts, lai tādējādi ierobežotu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Var ierobežot naudas daudzumu, kas ir cilvēku rīcībā, līdz ar to tiek samazināts pieprasījums, un cenām būtu jāiet uz leju vai vismaz jāapstājas. Bet vai mēs gribam samazināt algas? Tādā gadījumā Īrijā būs nevis 50 tūkstoši cilvēku no Latvijas, bet visi atlikušie skolotāji, policisti, medicīnas darbinieki. Tas var pārvērsties par krahu visai sociālās aprūpes, izglītības sistēmai. Otra iespēja, kā samazināt inflāciju, ir aizliegt Latvijas preču eksportu. Konkrēts piemērs. Latvijas siera eksportam uz Vāciju pagājušajā gadā dubultojoties, siera cena Latvijā palielinājusies par 25 procentiem. Tā jau ir tā inflācija. Bet vai tāpēc mēs aizliegsim siera eksportu? Var runāt gudras lietas, teoretizēt, bet, kad nolaižamies līdz konkrētai mājsaimniecei vai konkrētam uzņēmējam un paskatāmies, ko viņam dotu šie pasākumi, tad es baidos, ka nekas labs tas nebūtu.
– Vai jūs Liepājā vai Liepājas apkārtnē redzat vietu kādiem lieliem enerģētikas objektiem?
– Būtiskākais objekts, ko es Liepājā saredzu, ir Ziemeļeiropas gāzes vads no Sanktpēterburgas uz Vācijas ziemeļiem. Mēs ceram dabūt šī gāzes vada atzaru cauri Liepājai, lai Dobelē veidotu gāzes krātuvi Eiropas Savienības vajadzībām. Tur ir iespēja glabāt līdz 70 miljardiem kubikmetru, kas novērstu jebkuras bažas par to, ka iespējami gāzes piegādes traucējumi no Krievijas uz Vāciju.
– Vai jūs domājat, ka Krievija tomēr piekritīs šādam atzaram?
– Tehniski tas ir iespējams. Politiski mēs šobrīd runājam ar tiem, kuriem ir vislielākais labums no tā. Ar Lietuvu mēs esam sarunājuši, ar Igauniju esam sarunājuši. Es personīgi esmu runājis ar Vācijas ekonomikas ministru. Arī Somijai ir svarīgas šādas gāzes rezerves Latvijas teritorijā. Ja mums ir pietiekami daudz šādu ieinteresētu partneru, tad Krieviju ir vieglāk pārliecināt. Jo arī Krievijai no biznesa viedokļa svarīgi, ka viņi netiek vainoti, ka nav nodrošinājuši pietiekamā apjomā gāzes piegādes. Tikai jāsaprot, ka tas nav gada jautājums, tas ir tuvāko desmit gadu jautājums.
– Kādas perspektīvas jūs redzat naftas ieguvei mūsu reģionā?
– Ir izsniegta pirmā licence Gudeniekos 115 hektāru platībā. Tā droši vien būs tāda hobija rakstura nodarbošanās. Es negribētu stāstīt kaut kādus pārāk optimistiskus stāstus. Taču esmu rūpīgi iepazinies ar visu ģeoloģisko izpēti, arī mūsu strīda teritorijā Lietuvā, zinātnieku izpratnē ir vēl pāris perspektīvas vietas. Atkārtoju: negribu radīt pārlieku lielu optimismu, un tomēr, ņemot vērā arvien lielākās naftas cenas, izmantot šīs naftas atradnes kļūst arvien interesantāk.
– Vai jūs Liepājā viesojaties bieži?
– Pēdējā pusgada laikā šī ir trešā reize. Bet kāpēc jūs tā jautājat?
– Interesanti, vai jūs redzat kādas pārmaiņas Liepājā.
– Divas pārmaiņas redzu. Ir jauni viesu nami, tiek rekonstruētas ielas. Manuprāt, tās ir lielākās pārmaiņas trīs mēnešu laikā.