Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka uzņēmuma finansiālos rādītājus 2021.gadā turpināja ietekmēt Covid-19 pandēmija. 

“airBaltic Training” Covid-19 ierobežojumu dēļ bija spiest pārcelt lielāko daļu teorētisko apmācību no klātienes lekcijām uz tiešsaistes platformām. Pirmajā ceturksnī praktiskās lidojumu apmācības nenotika. Praktiskās apmācības tika atsāktas marta beigās, palielinot lidojumu aktivitāti vasarā un tādējādi samazinot iepriekš ierobežojumu dēļ radušos nenotikušo lidojumu apmācību uzkrājumu. Minēto faktoru dēļ daļai studentu tika pagarināts mācību ilgumu, bet uzņēmumam radās neplānotas izmaksas, kuras netika kompensētas ar proporcionālu ieņēmumu pieaugumu. 

Turklāt 2021.gadā mācības sākušo pilotu-studentu skaits samazinājās, jo Latvijā tika ieviesti Covid-19 ceļošanas ierobežojumi, kas apgrūtināja ierašanos uz zināšanu pārbaudi, kas ir obligāts priekšnosacījums sākot mācības. Rezultātā studentu skaits, kuru mācību programma aptver laika posmu no 2021. līdz 2023.gadam, samazinājās par 36%.

Lai stabilizētu ar Covid-19 pandēmiju saistītos zaudējumus, “airBaltic Training” nolēma pārdot gandrīz nelietoto “B737CL” pilna laika lidojuma simulatoru, jo pandēmijas ietekmē Eiropā pieprasījums pēc “B737CL” apmācībām būtiski samazinājās.

Vadības ziņojumā arī norādīts, ka vispārējās aviācijas lidmašīnu tehniskās apkopes centrā Liepājas lidostā pērn pieauga apkalpoto lidmašīnu skaits klientiem no Lietuvas un pieauga interese no Skandināvijas klientiem. Arī lidmašīnu rezerves daļu realizācija citiem “Diamond” lidmašīnu operatoriem, kas ir viena no “Diamond” servisa centra aktivitātēm, radīja uzņēmumam papildu ieņēmumus.

Turklāt pērn notika pirmais “airBaltic Training” un Liepājas valsts tehnikuma sadarbībā veidotās aviācijas mehāniķu mācību programmas izlaidums. Šī programma nākotnē ļaus nodrošināt pastāvīgu aviācijas tehniķu piedāvājumu gan pašai “airBaltic Training”, gan “airBaltic”. Turklāt, pēc sekmīga sertifikācijas procesa Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā 2021.gada beigās, “airBaltic Training” ieguva arī Eiropas stjuartu apmācības organizācijas statusu.

Vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads uzrāda pazīmes par aviācijas tirgus atgūšanos no pandēmijas, un uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka pozitīvā biznesa attīstība tiks turpināta šogad trešajā un ceturtajā ceturksnī. Turklāt, pēc Starptautiskā gaisa transporta asociācijas (IATA) datiem, nākamajā gadā pieaugs pieprasījums pēc komercpilotiem, jo daļa no atbrīvotajiem pilotiem neatgriezīsies iepriekšējos amatos. Tas radīs papildu pieprasījumu pēc pilotu apmācībām. 

“airBaltic Training” vadība prognozē, ka studentu skaits Pilotu akadēmijas sākotnējā pilotu apmācības programmā pieaugs no pašreizējā 71 studenta līdz apmēram 100 studentiem gada beigās. Šogad tiek plānotas četras sākotnējo pilotu apmācības programmas grupas un aptuveni 40 jauni studenti pievienosies integrētajam gaisa transporta pilotu apmācību kursam.

“airBaltic Training” vadība paredz, ka ieņēmumi no aviācijas tehniskās apkopes pakalpojumiem un apkalpojošā personāla apmācībām pieaugs par 15% un ienākumi no simulatora “A220” apkalpošanas arī turpmākajā periodā būs stabila ienākumu daļa.

2020.gadā “airBaltic Training” strādāja ar 3,105 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 18% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī ar 57 907 eiro zaudējumiem pretstatā peļņai 2019.gadā.

“airBaltic Training” reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. “airBaltic Training” pamatkapitāls ir 2845 eiro apmērā, un “airBaltic” ir tās vienīgā īpašniece.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību “airBaltic” kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 3,86%.