Liepājas Biznesa inkubatorā vakar seminārā – diskusijā pulcējās vairāku uzņēmumu pārstāvji, kuriem jau ir vai drīzumā būs aktuāls jautājums par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu. Jurists, biedrības “Patvērums “Droša māja”” klientu konsultants Alvis Šķenders viņiem skaidroja normatīvos aktus, kas ir saistoši darba devējiem, kuri plāno mūsu valstī nodarbināt cittautiešus.

Latvijā trūkst gan kvalificēta, gan mazkvalificēta darbaspēka, apgalvo darba devēji. Daži ražotāji Liepājā jau ir piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas, vēl vairāki šādu iespēju šobrīd apsver.

Metālapstrādes uzņēmumam “Jensen metal”, līdzīgi kā citiem šīs nozares ražotājiem, trūkst kvalificētu metinātāju. “Pasūtījumi nāk, taču ražošanas jaudas nevaram palielināt, jo pietrūkst darbaspēka,” seminārā sacīja “Jensen metal” personāla struktūrvienības vadītāja Maira Deķere.

Lai risinātu darbaspēka problēmas, pagājušā gada rudenī uzņēmums sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu sāka īstenot apmācības lokmetinātāja kvalifikācijas iegūšanai. Mācības uzsāka 11 cilvēki, februārī, kad bija jāsāk strādāt, palika seši, no kuriem šobrīd darbu turpina vien trīs metinātāji.

Esošie darbinieki ir pārslogoti, un uzņēmums apzinās, ka rudenī bez papildu darbarokām vairs galā netiks, tāpēc apsver iespēju piesaistīt ārvalstu darbaspēku, pauda M. Deķere.

SIA “Skandi motors” Liepājas filiāles vadītājs Uģis Deķeris norādīja, ka viņa vadītajam uzņēmumam pagaidām nav pieredzes ar cittautiešu nodarbināšanu, taču automašīnu servisa centrā šobrīd ir akūts autoelektriķu trūkums. “Šeit uz vietas ar autoelektriķiem ir vislielākā problēma. Viņu vienkārši nav! Ukraiņi izrādījuši interesi par to, ka nākotnē viņi varētu strādāt pie mums,” skaidroja U. Deķeris.

Savukārt SIA “Kurzemes Būvniecības centrs” valdes priekšsēdētājs Armands Goldbergs pauda, ka uzņēmums sācis pētīt jautājumu par ārvalstu darbaspēku, jo turpmākajos četros gados saistībā ar Eiropas fondu naudas apguvi prognozējams liels būvniecības bums. Līdz ar to nozarē sagaidāms liels darbaspēka deficīts.  

Ar darbinieku trūkumu saskaras arī higiēnas preču ražošanas uzņēmums “I Cotton”, kuram jau esot neliela pieredze cittautiešu nodarbināšanā. Uzņēmuma personāla vadītāja Sabīne Gūtmane norādīja, ka “I Cotton” par ārvalstu darbaspēku spiests domāt, jo trūkst ražošanas iekārtu operatoru un mehāniķu.

Darba devējus gan biedē ilgstošā un sarežģītā procedūra viesstrādnieku piesaistei. “Piekrītu, tas nav viegls process,” pauda konsultants A. Šķenders, uzskaitot rindu likumu un noteikumu, kas regulē migrāciju un ārzemnieku nodarbināšanu Latvijā.

Viņš izskaidroja, kas ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja un termiņuzturēšanās atļauja, kādi ir šķēršļi to iegūšanai, to, vai ir iespējams nodarbināt cilvēkus, kuri ir ieguvuši bēgļu vai alternatīvo statusu. “Bēgļus var nodarbināt vispār bez problēmām – tādā ziņā, ka viņiem nevajag formēt izsaukumu, ne arī obligāti jāmaksā alga noteiktā lielumā utt. Bet tur atkal ir citas nianses,” sacīja A. Šķenders, uzsverot, ka galvenais klupšanas akmens šiem cilvēkiem ir latviešu valodas zināšanas.