Analizē cukurfabriku likvidācijas seku ēnas puses
0
Jau rakstījām par sociālo garantiju problēmām, kas skārušas bijušos restrukturizācijai pakļauto Liepājas un Jelgavas cukurfabriku strādātājus. Vakar tās pārrunāja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Sēdē piedalīties bija uzaicināti Labklājības un Zemkopības ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un arodbiedrību organizāciju pārstāvji, kā arī abu restrukturizācijai pakļauto cukurfabriku vadītāji.
Parlamentārās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča aģentūrai LETA paskaidrojusi, ka cukurfabrikas darbiniekiem sakarā ar atlaišanu no darba sākotnēji izmaksātas apjomīgākas kompensācijas, kas tobrīd šķitis patīkami. Kompensācijas varēja izmaksāt lielākas tādēļ, ka Ministru kabineta noteikumi neparedzēja ieturēt no tām visus nodokļus. Taču tagad atklājušās šādas rīcības ēnas puses, jo mazākas sociālās iemaksas nozīmē arī mazākus bezdarbnieku pabalstus, pensijas un citas sociālās garantijas.
Redakcija noskaidroja – no darba atbrīvotie cilvēki pauž sašutumu par to, ka fabrikās no nodokļu maksājumiem izdevies ietaupīt diezgan prāvas naudas summas, taču uzņēmumi nedomā tajās dalīties ar cilvēkiem, kas zaudējuši darbu, bet arodbiedrības atbalsta viņu prasības, jo uzskata, ka ietaupītie līdzekļi faktiski ir nauda no sociālā plāna, kas ir samazinājusi pensijas un bezdarbnieku pabalstu apjomu. Domstarpības aug augumā, un bijušie strādātāji sola vērsties ar prasību Eiropas Komisijā, kas apstiprināja cukurfabriku restrukturizācijas plānus.
“Kurzemes Vārds”