Pirmdienas, 22.augusta, vakarā ar dekoratīvo elementu uzstādīšanu uz skārņu jumta teju noslēgusies “Pētertirgus” paviljona rekonstrukcija, novēroja portāls.

Kā portālam pastāstīja ”Pētertirgus” valdes locekle Dzidra Treigūte, pilnībā rekonstrukcijas darbi gan vēl nav pabeigti – vēl veicami sīki darbiņi. Taču nu jau var teikt, ka suns pār žogu pāri, aste vien palikusi.

Darbus objektā veica SIA ”Smaile L”. Iepriekš jau tika veikta skārņu jumta rekonstrukcija, bet nu pilnībā būs pabeigta pirms gada sāktā paviljona fasādes rekonstrukcija.

Pēc Dz.Treigūtes teiktā pilnībā darbus paredzēts pabeigt nākamajā nedēļā – līdz 1.septembrim. Nožogojums ap paviljonu arī tiks noņemts un liepājnieku un pilsētas viesu skatam pavērsies viena no Vecliepājas pērlēm – leģendārie “Pētertirgus” skārņi.

”Pētertirgus” valdes locekle neslēpj, ka atjaunošanas darbi tirgus paviljonā nebija vienkārši: ”Lai atjaunotu ēkas grezno ārieni, jumtu un neskaitāmos elementus, būvniekiem nācās aicināt talkā Liepājas vēsturniekus. Daudz palīdzēja vēstures pētnieks Juris Raķis, ļaujot izmantot fotogrāfijas no sava arhīva. Tāpat talkā nāca Gunta Šnipke no Būvvaldes. Vecajās fotogrāfijās tika pētīts, kādus materiālus un krāsas izmantot, lai atjaunojot nekas no seno laiku darbiem nebūtu gājis zudībā, jo padomju laikā daudzi jumta kalumi bija zuduši vai neglābjami bojāti.” 

”Pētertirgus” pirmsākumi meklējami tālā pagātnē. Vēl pirms Kurzemes hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai, 1795.gadā, Liepājā kādu laiku dzīvojis Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris Bīrons. Liepājnieki viņu labi ieredzējuši, un viena no versijām, ka tieši tādēļ tirgus nosaukts viņa vārdā.

Pētera tirgus sākotnēji 1797.gada Liepājas plānā minēts ar nosaukumu ”Alter Markt” jeb Vecais tirgus. Starp citu, agrāk tirgus laukumā arī izpildīja sodus. Skan baisi, bet pēdējais nāvessods tirgus laukumā tika izpildīts 1792.gadā. 

1861.gadā par pilsētas līdzekļiem uzbūvēja divus slēgtus paviljonus, kuros pārdeva gaļu. Tā kā tirgus sāka traucēt transportam, to 1908.gadā nolēma pārvietot kazarmu vietā. 

Mūsdienu “Pētertirgus” sākums meklējams tieši pirms 106 gadiem, kad 1910.gada 4.septembrī tirgus no Rožu laukuma tika pārcelts uz tagadējo atrašanās vietu Kuršu laukumā.

Tolaik šo vietu dēvējuši par Baltām tirgus kazarmām, jo pirms tam tur atradušās kazarmas. Taču Balto kazarmu nosaukums pilsētniekiem nav paticis un to labprātāk saukuši par Pētera tirgu. 

Mūsdienās vairāk nekā gadsimtu senais Skārnis vēl aizvien ir ne tikai Liepājas lielākais tirgus, otra tik liela nav arī Kurzemē. Paviljonu projektējis arhitekts L.Melvils. Skārņa ēkai bija tam laikam ļoti novatorisks veidols un jumta izbūve ar lielajiem logiem nodrošināja labu apgaismojumu.

Arhitekta uzdevums nebija viegls – tirgus paviljons bija jāiebūvē starp trim baznīcām – luterāņu Sv.Annas baznīcu austrumos, katoļu Sv.Jāzepa katedrāli rietumos un jūdticīgo Sinagogu, kas kādreiz atradās uz dienvidiem no Pētertirgus (mūsdienās, kā zināms, tās vietā uzstādīta piemiņas zīme). Tirgus paviljonu rotā tornīši visos četros ēkas stūros. 

Inženieris Augusts Malms projektēja Pētertirgus Skārni, kurā galvenokārt bija paredzētas gaļas pārdošanas vietas. Lai iegūtu tiesības nomāt Pētertirgu, pilsētā katru gadu notika izsole, kuras laikā noskaidroja, kurš tiks pie nomas tiesībām, tomēr nomnieki mainījās reti.
1938.gadā tirgu pārdēvēja par Kuršu tirgu. No 1965.gada 8.februāra tas kļuva par Latvijas PSR Patērētāju biedrību savienības Galvenās kolhozu tirgus pārvaldes uzņēmumu un nesa nosaukumu “Liepājas Centrālais kolhozu tirgus”.

Kopš 1996.gada tirgus atguva seno nosaukumu un jau 20 gadus atkal ir “Pētertirgus”. 

Pateicoties arhitektūrai, Liepājas Pētertirgus atzīts par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekli.

20Skatīt galeriju