Ir pagājis teju gads, kopš liepājnieks Valters Krētainis ieguva titulu ”Latvijas lepnums”. Puisis atzīst, ka aizvadītā gada notikumi ievirzījuši viņa dzīvi pozitīvā gultnē. Šobrīd Valters kopā ar draugu Ģirtu Tomu Klampi izveidojis uzņēmumu ”KK Original Design” un strādā pie tā, lai radītu veselu produktu līniju ar palīgierīcēm bērniem ar kustību traucējumiem. ”Gads ir bijis emocijām un notikumiem piepildīts. Joprojām daudzi raksta, izsaka pateicību par labajiem darbiem. Tieši ”Latvijas lepnums” mums ir ļāvis virzīties uz priekšu daudz ātrāk,” atzīst jaunais uzņēmējs.

Sirds materiāls – koks  

Puiša dzimtās mājas atrodas Jūrmalciemā. Pats Valters atzīst, ka tieši šajā vietā meklējami viņa radošās darbības pirmsākumi. ”Ar mākslu es aizraujos jau kopš bērnības – apguvu to pie privātās pasniedzējas. Skolā mani aizrāva mājturības stundas. Tā kā mani vecāki nodarbojas ar lauksaimniecību, tētis laukos ir izveidojis mazu darbnīcu savam priekam, kā arī, lai uzturētu un pilnveidotu saimniecību. Kādos 13 gados sāku ņemt rokās pirmos instrumentus un pamazām iekaroju viņa darbnīcu. Tā tas arī ir panesies,” atceras liepājnieks.

Valters stāsta, tēta darbnīcā tapušas neiedomājamākās lietas.

”Mani ļoti aizrāva radīšanas process. Sāku ar vecu skapju restaurēšanu, izgatavoju dažādas mēbeles. Principā es parakstījos uz jebko. Un joprojām parakstos. Ja ir izdoma, var izgatavot visu ko vien sirds kāro.”

2013. gadā tapis puiša pirmais lielais patstāvīgais darbs – kancele Jūrmalciema Nāceretes evaņģēliski luteriskai baznīcai. ”Palīgā es paaicināju savu tagadējo kolēģi Ģirtu. Mēs jau kopš bērnudārza ejam soli solī. Kopā mācījāmies, absolvējām mākslas skolu, vasarās strādājām darbnīcā un izpildījām pasūtījumus. Viņam es pilnībā spēju uzticēties. Es zinu, ka viņš ir radošs cilvēks ar zelta rokām.”

Pārsvarā visus savus darbus un palīgierīces Valters izgatavo no koka. ”Koks ir mans sirds materiāls. Tas ir siltāks, nekā citi materiāli, cilvēka ādai patīkamāks. Koks mani pievelk,” skaidro puisis, atzīstot, ka viņš strādā arī ar citiem materiāliem. ”Nav tā, ka strādāju tikai ar koku. Es vēlos radīt. Un tas var būt jebkas, piemēram, no māla, metāla vai plastmasas. Tieši radīšana ir mans aicinājums.”

Emocionālā iepazīšanās

Tā kā liepājnieks jau kopš agras bērnības ar mākslu ir uz Tu, nav pārsteigums, ka pēc devītās klases viņš iestājies tieši Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, Koku izstrādājumu dizaina speciālista programmā. Savā kvalifikācijas darbā Valters izstrādāja pārvietošanās ierīci sievas brālītim Kristiānam, kurš cieš no bērnu cerebrālās triekas, kuras izpausme, galvenokārt, ir kustību traucējumi. Tieši šī palīgierīce, jeb rāpulis ir aizsākums vēlmei darboties tālāk un radīt vēl citas ierīces.

”Rāpuli es izgudroju, jo iepazinu savu sievu Sanu, kurai ir slims brālītis. No sākuma man bija grūti saprast un pieņemt to, ko viņš un ģimene pārdzīvo. Mēs ar Kristiānu ātri sadraudzējāmies, viņš vienmēr ir smaidīgs un dzīvespriecīgs.”

Puisis sapratis, ka vēlas palīdzēt Kristiānam un sniegt iespēju pārvietoties paša spēkiem, jo slimības dēļ tas nav iespējams.

Sākumā gan jaunais uzņēmējs žūrijai prezentējis divas diplomdarba idejas. ”Piedāvāju arī vides objektu no Jūrmalciema mola atlūzām. Tajā brīdī doma bija milzīgs sols, kur sievas vai mammas gaida savus zvejniekus mājās. Otra ideja bija šī palīgierīce ar kuras palīdzību Kristiāns spētu pārvietoties. Protams, palīgierīce ņēma virsroku,” atceras puisis. Sākotnēji viņam nav bijusi nojausma kas tas būs un kā izskatīsies. ”Kad sāku piedalīties Kristiāna ikdienā, komunicēju ar viņa vecākiem un speciālistiem, mēs ātri nonācām pie risinājuma. Sāku gatavot prototipu un jau pirmajā reizē viņš zināja kas darāms un spēra jau savus pirmos soļus.”

Piepilda sapni par savu uzņēmumu

Šī gada februārī jaunais uzņēmējs, kopā ar draugu Ģirtu nodibināja uzņēmumu ”KK Original Design”. Par kaut ko savu Valters sapņojis jau ilgu laiku. Beidzot skolu, viņš sācis strādāt galdniecībā par CNC operatoru. ”Jo vairāk es strādāju, jo vairāk sapratu, ka tomēr nevaru un nevēlos strādāt pie kāda. Es labāk to daru sev. Pēc absolvēšanas sekoja vairākas publikācijas, cilvēki rakstīja komentārus, atbalstīja. Tad es arī sapratu, ka man ir jāturpina darboties, to cilvēku dēļ.”

Pirmo rāpuļa pasūtījumu viņš saņēmis no Krievijas. ”Pēc absolvēšanas bija vairākas publikācijas. Kāda krievu mājas lapa bija pārtulkojusi, nopublicējusi un tad sieviete caur sociālajiem tīkliem uzmeklēja mani.” Pēc pirmo pasūtījumu saņemšanas, puisis sācis arvien vairāk komunicēt ar dažādiem speciālistiem, kuri viņa izstrādāto rāpuli atzinuši par ko unikālu. ”Šobrīd jau apmēram pusotru gadu strādāju pie rāpuļa, bet vēl aizvien ir nianses, ko uzlabot un pilnveidot,” atzīst puisis.

Pagaidām izveidotajā uzņēmumā puiši darbojas divatā, kas nenoliedzami nav viegli. ”Ir grūti. Pagaidām dzīves ritms ir ļoti steidzīgs, jo visi darbi praktiski ir uz mūsu pleciem. Katru dienu ir pārāk daudz informācijas, kas jāuzsūc un jāapstrādā.” Ikdiena puisim sākas no agra rīta, dodoties uz dažādām tikšanām, papīra kārtošanas, dizainēšanas, rasēšanas, ideju ģenerēšanas un tā līdz vēlam vakaram. ”Nenoliedzami, tas mazliet sāk traucēt ģimenes dzīvei. Nesen mūsu dzīvē ienāca arī meitiņa Beatrise.

Vienīgais, ko es nožēloju visā šajā procesā ir tas, ka man neatliek tik daudz laika ģimenei, kā vēlētos. Meitiņu redzu mazāk, un līdz ar to arī domas mēdz plūst citur, bet es cīnos. Galvenais ir nepadoties un virzīties uz savu mērķi,” atzīst Valters.

Darba dienās viņš sevi velta darbam, taču brīvdienās – ģimenei un laukiem, kur būvē māju vai labo un iekārto darbnīcu. ”Sestdienās sievai ir skola, tad cenšos aizbraukt pastrādāt laukos. Beatrisi atstāju saviem vecākiem, lai arī viņi tiek nedaudz patrenkāti,” smej puisis.

Vēlme palīdzēt pēc iespējas vairāk bērniem

Šobrīd ”KK Original Design” piedāvājumā ir trīs produkti. Rāpulītis, kur bērns atrodas daļēji vertikālā pozā, uz ceļiem un vairāk paredzēts bērniem, kuri nespēj iztaisnot kājas dēļ saviltajiem muskuļiem. Citrona šķēle, kura paredzēta vairāk līšanas aktivitātēm un citiem vingrinājumiem, kā arī citrona puse kas ir starp rāpošanu un līšanu. ”Mūsu plāns ir izstrādāt produktu līniju, kurā ietilpst vairāki produkti, kas paredzēti no līšanas līdz pat staigāšanai. Mēs vēlamies pakāpeniski, soli pa solītim bērnu piecelt uz kājām,” stāsta V. Krētainis.

Puisis atzīst, ka viņi ar kolēģi sirdī vairāk ir mākslinieki un dizaineri, ne biznesmeņi vai pārdevēji. ”Ar to mums iet ļoti grūti. Bet visas idejas par produktiem radās automātiski, dabiski. Ir dienas, kad prāts ģenerē idejas kā mājas, un tad ir dienas, kad laiku labāk veltīt papīrdarbiem.” Dienās, kad puisim nav motivācijas darboties, viņš cenšas meditēt, gleznojot un zīmējot. ”Esmu sapratis, ka ja nav vēlme, griba un jauda, labāk nevajag sevi spiest, citādi beigās būs vēl sliktāk, darbs nebūs kvalitatīvi izdarīts.”

Lielākā motivācija nepadoties Valteram ir prieks un smaids, kas rotā bērnu sejās, īpaši meitiņas Beatrises. ”Es vēlos, lai mēs palīdzētu pēc iespējas vairāk bērniem visā pasaulē. Tas ir liels gandarījums, ka tavs produkts spēj kādam palīdzēt!”

Valters cer, ka viņu radītās ierīces gan sniedz iespēju bērnam iepazīt pasauli no cita leņķa, gan daļēji uzlabo arī veselību. ”Piemēram, Kristiāna gadījumā, viņam palīdz tas, ka ir vertikālais stāvoklis, tiek uzreiz darbināti muskuļi, un līdz ar to arī asinsrite. Tāpat uzlabojas koordinācija telpās. Kristiāns pats aizvien ilgāk un ilgāk spēj izturēt uz ierīces. Un nu jau viņš mazliet orientējās, saprot savu galamērķi. Protams, mēs ikdienā nevaram redzēt, ka pateicoties ierīcei ir milzīgs progress izaugsmē un attīstībā, bet es ticu, ka dodam vismaz mazu prieku gan bērnam, gan vecākiem.”

Jautāts kā viņš rod labo sevī, liepājnieks atzīst, ka viņš vienmēr ir vēlējies kādam palīdzēt. ”Kādreiz man bija problēma, jo nemācēju pateikt cilvēkiem ”nē”. Vienalga vai tā bija palīdzība sniegšana vai pavilkšanās uz muļķībām. Noteikti vecāki man ir iemācījuši palīdzēt apkārtējiem. Bet es arī ticu, ka labais vairo labo. Ticu tam, ka ja tu darīsi labu – tev būs labi, ja darīsi sliktu, to pašu saņemsi arī atpakaļ.”

Rod mieru dabā

Jau šobrīd puišiem ir apzinātas pašiem savas telpas Grobiņā, kā arī parakstīts līgums ar izplatītājiem savai CNC mašīnai. ”Apzināmies, ka ne visi spēj atļauties mūsu produkciju, tāpēc vēlamies Latvijas reģionā izveidot akciju, kad cilvēki varēs ziedot bērniem. Pagaidām vēl tikai rakstām scenāriju visam tam pasākumam, bet domājam, ka varētu piesaistīt uzņēmumus vai turīgākus cilvēkus un savest kopā ar bērniem, kuriem būtu nepieciešama šī palīdzība,” plānos dalās Valters. Viņš neslēpj, ka nākotnē vēlas izveidot komandu, dot cilvēkiem darbu. ”Vēlos komandā cilvēkus, kuri nāk ar prieku un paši ir ieinteresēti attīstīt gan uzņēmumu, gan sevi. Es nezinu vai varu sevi uzskatīt par uzņēmēju, un es nezinu vai beigu beigās vēlos tāds būt. Manā sirdī vairāk ir vēlme radīt.”

Taču liepājnieks sevi nespēj iedomāties dzīvojam pilsētā, viņam idejas rodas pie dabas krūts. ”Brūzma man neiet pie sirds. Daba man ir vistuvākā un tā kā man ir visas iespējas dzīvot tur, tad es tās arī izmantošu. Citreiz man vajag klusumu, svaigu gaisu. Pilsētā ir praktiski neiespējami kaut kur pamukt, atrast kluso stūrīti, kur vari iegrimt sevī sakārtot domas,” pauž Valters