Jau februārī liepājniekus informējām par piekrastes zvejnieka un kuģa “Līva” kapteiņa Oskara Kadeģa nodomiem uzsākt zivju tirdzniecību pie piestātnes tieši no kuģa. Tādējādi viņam izdotos izvairīties no starpniekiem, kas maksā ļoti maz, bet uzpirkumu realizē par augstām cenām. Zvejnieks teica, ka vēlētos savu nodomu sākt īstenot jau martā. Jūras kontroles sektora, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes darbinieki, kurus viņš informējis par saviem plāniem, vienā balsī apgalvojuši, ka atbalstīšot šos centienus.

Diemžēl, sākot kārtot lietas praktiski, Oskars saskāries ar dažādām problēmām. Viena no tām ir prasība lietot kases aparātu. Firmu speciālisti, kas izplata šos aparātus, uzskata, ka piestātnē tos izmantot esot neiespējami, jo mitrā gaisā aparāti atsakās darboties. Tāpēc zvejniekam tagad ieteikts rakstīt vēstuli Valsts ieņēmumu dienesta vadītājiem, lai saņemtu atļauju tirgoties bez kases aparāta. Viņš uzskata, ka nepieciešamā kontrole tik un tā būs nodrošināta, jo krāpties nekādi nav iespējams – lomu apmēri tiek fiksēti žurnālā, kuģa izkraušanas deklarācijā un pavadzīmē, turklāt tos likumā noteiktajā kārtībā pārbaudīs zivju inspektori.

Taču ar to vēl zvejnieka nedienas nav galā. Viņam ir jāraksta vēl arī otra vēstule, kas jāadresē Zemkopības ministrijai, jo nepieciešams ieviest izmaiņas 2006.gadā pieņemtajos un līdz šai dienai neviena neizmantotajos Ministru kabineta noteikumos par svaigu zivju tirdzniecību, kas paredz, ka nedēļā zvejniekam ir atļauts pārdot tikai 100 kilogramu zivju, kā arī piecus lašus un tikpat daudz zušu. “Tirgošanās pie šādiem nosacījumiem zaudē jēgu, jo tas nozīmē, ka es dienā drīkstu pārdot liepājniekiem tikai 10 kilogramu zivju. Kuri tad būs tie laimīgie, kas pie pirkuma tiks?” sprieda Oskars.

Tomēr, neraugoties uz samezglojumiem, viņš nav atteicies no sava nodoma. Priecējot tas, ka viesnīcas “Promenāde” vadītāji izrādījuši atsaucību un šonedēļ viņam ierādījuši vietu tirdzniecībai ar zivīm no kuģa. Tā atradīšoties kanālmalā netālu no Tramvajtilta.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”