Kurzeme ir svarīgs posms Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā, kur vairāku gadu laikā ir veikti nozīmīgi dzelzceļa uzlabojumi – atjaunoti un modernizēti sliežu ceļi, ierīkotas ērtas pārejas un uzstādītas augstākās klases drošības sistēmas, informēja SIA “Komunikāciju aģentūra” pārstāve Elīna Kalniņa.

Šogad noslēgsies vairāki Eiropas Savienības Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcijas projekti, kas palielinās gan iedzīvotāju drošību, vides aizsardzību, gan valsts ekonomisko attīstību kopumā.

Kopumā rekonstrukcijas un modernizācijas darbi tiek veikti Kurzemes, Zemgales un Latgales sliežu ceļu posmos. Projektu plānots pabeigt 2010.gadā.

Sliežu pārmiju pārvedu nomaiņas projekta realizāciju uzsāka 2003. gadā. Tas notika vēl pirms Latvijas iestāšanās ES, kad “Latvijas dzelzceļš” pirmo reizi mēģināja piesaistīt ES finansējumu. Kopumā Latvijas Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora tīklā ir ap 3000 pārmiju, un šis projekts deva iespēju VAS “Latvijas dzelzceļš” ik gadu vidēji nomainīt 130 sliežu pārmiju. Līdz ar pārmiju nomaiņu un modernizāciju vilcieni tiek droši novirzīti uz blakus esošajiem ceļiem. Sliežu pārmiju nomaiņa veikta četros Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridora posmos, tai skaitā Jelgava – Liepāja.

Projekta “Vilcienu kustības vadības sistēmas modernizācija (Latvijas Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridors)” ietvaros tiek modernizētas nolietojušās pārmiju piedziņas, luksofori, uzstādītas modernas autobloķēšanas un elektronisko signālu un pārmiju centralizācijas sistēmas, nomainot veco releju pusautomātisko bloķēšanas sistēmu.

Šobrīd ekonomiski svarīgākais dzelzceļa tīkls Latvijā ietver tā saukto Austrumu – Rietumu koridoru, kas ir Latvijas dzelzceļa galvenā artērija un savieno Eiropu un Āzijas reģionus ar Baltijas jūras ostām Rīgā, Ventspilī, Liepājā. Austrumu – Rietumu koridors iekļaujas vispārējā Eiropas tranzīta koridora tīklā un ir nozīmīgs posms, lai realizētu kravu plūsmu pamatā no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām. Austrumu – Rietumu koridoru veido dzelzceļa tīkls Latgalē, Zemgalē un Kurzemē.

Latvija nākotnē plāno plašāk attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumus arī no citiem Austrumu reģioniem, piemēram, Ķīnas, Kazahstānas un Uzbekistānas, veidojot tādu kā jauno “zīda ceļu”, kur dzelzceļš Latvijā ir viens no tā posmiem. “Mēs pie tā strādājam, un ir veikti jau pirmie eksperimentālie kravu pārvadājumu braucieni. Notiek sarunas par to, ka nākotnē NATO savas kravas uz Afganistānu sūtīs caur Latvijas ostām, kas ļautu palielināt kravu apjomu un nestu valstij ienākumus. Šajā jomā ar Latviju konkurē arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, tomēr VAS “Latvijas dzelzceļš” nozīme un loma kravu pārvadājumu veikšanā no Austrumu reģioniem joprojām ir būtiska, ko nosaka dzelzceļa iespējas nogādāt kravas uz Latvijas ostām,” norāda VAS “Latvijas dzelzceļš” Attīstības un projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Tieši transporta sistēmas attīstīšana un dzelzceļa rekonstrukcija veicinās reģiona attīstību. Piecu dažādu projektu ietvaros Latvija no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda ir saņēmusi līdzfinansējumu vairāk nekā 111 miljonu latu apmērā, lai valsts akciju sabiedrība VAS “Latvijas dzelzceļš” pēdējo desmit gadu laikā spētu attīstīt dzelzceļa infrastruktūru. ES līdzfinansē projektus līdz 85% no to kopējām izmaksām, lai ar Kohēzijas fonda starpniecību izlīdzinātu ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības starp ES dalībvalstīm.

Lielākā daļa VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvadāto kravu tiek vestas no citām valstīm. Tā ir iespēja valstij pelnīt no “ārpuses” un finanšu līdzekļus nevis izvest, bet ievest Latvijā. Turklāt tiek veicināta arī uzņēmējdarbība un eksporta iespējas. Tādējādi kvalitatīva un moderna dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un stratēģiska izbūve ir būtisks attīstības posms, lai nodrošinātu kravu plūsmas pieaugumu un līdz ar to arī palīdzētu valstij “sildīt” ekonomiku.

Andra Biedriņa foto

Sliežu ceļa atjaunošana.