Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

“Pirmkārt, ogles – tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā “Lego”, un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls,” teica Ozoliņš.

Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis atzina, ka Krievijas ietekme uz ostām ir, tomēr kaimiņvalsts attīsta pati savas ostas. “Tomēr, ja nebūs kādu ģeopolitisku lēmumu par pilnīgu veto, tad šādas projektu kravas gan no, gan uz Krieviju tomēr būs. Loģistiku galu galā nosaka arī izmaksas, un gan Liepāja, gan Ventspils un Rīga no šī viedokļa atrodas ģeogrāfiski ļoti labā vietā starp Eiropu un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīm,” pauda Ozoliņš.

Viņš atzīmēja, ka uz nākotni raugās optimistiski, vienlaikus atgādinot savu negatīvo attieksmi pret potenciālo ostu reformu.

Ārvalstu investīciju piesaistes sakarā Ozoliņš pauda, ka liels ieguvums tieši Liepājai ir tās speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss, kas ļauj piesaistīt vairāk investoru un ražojošu uzņēmumu. “Taču ir jāveic arī mājasdarbs, kas skar infrastruktūras sakārtošanu un labvēlīgas vides veidošanu, un pie kā strādā Liepājas SEZ pārvalde. Ir laba sadarbība arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un citām institūcijām. Negribas vēl atklāt kārtis par to, kādi uzņēmumi varētu ienākt, bet tie ir pietiekami nopietni,” skaidroja Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis.