Kā zināms, valdība tikko kā dūri galdā cirtusi dokumentu, ko pati lepni dēvē par ekonomikas stabilizācijas plānu, un Saeima uz karstām pēdām to apstiprinājusi. Taču uzņēmēju aprindās šis plāns, kas paredz nodokļu ievērojamu palielinājumu, ir radījis satraukumu, bet daļā sabiedrības pat raisījis paniku, liekot pamatoti bažīties, ka aizvien lielākais nodokļu slogs ekonomiskās krīzes laikā var to vēl vairāk saasināt.

To, ka uzņēmējdarbībā klājas arvien grūtāk, mēs jūtam visi, jo cits pēc cita pazūd uzņēmumi, samazinās darbavietu skaits un palielinās bezdarbs. Taču, iespējams, vēl nemaz neapzināmies, cik patiesībā dziļa ir bedre, kuras malā balansējam.

Papētot šogad pieteikto uzņēmumu maksātnespējas sarakstus, laikraksts konstatēja ļoti nepatīkamu ainu – proti, maksātnespējas process uzsākts arī daudziem jo daudziem uzņēmumiem Liepājā un rajonā, un tas ir simtos mērāms. Pēdējais spilgtākais un arī sāpīgākais piemērs liepājniekiem – slēgtā maizes ražotāja “JLM Grupa” tikko notikusī kreditoru sapulce, kas lēma sākt uzņēmuma bankrotu.

Uzskatāmi redzamas kritiskā situācijā esošās nozares – galvenokārt mazā biznesa, apkalpojošās sfēras pārstāvji un arī pa kādam ražotājam. Veikalnieki, celtnieki, auto tirgotāji un remontētāji, būvmateriālu pārdevēji, kokmateriālu pārstrādātāji, mēbeļnieki, sabiedriskās ēdināšanas organizētāji, izklaides industrijas pārstāvji u.c. Maksātnespējīgo rindās vēl īpaši nemana nekustamo īpašumu firmu pārstāvjus un projektu attīstītājus, taču uzblīdušais burbulis šajā tirgus segmentā ir plīsis un, jādomā, ilgi nebūs jāgaida. Bez tam uzņēmumi mēdz pazust bez jebkāda iepriekšēja maksātnespējas pieteikuma – tos gluži vienkārši šādu vai tādu iemeslu dēļ likvidē.

Neapšaubāmi, nākamais gads nebūs no vieglajiem, jo tautsaimniecības izaugsme, visticamāk, nenotiks. Krītošā pirktspēja negatīvi ietekmēs gan tirdzniecību, gan izklaides industriju, gan sabiedrisko ēdināšanu, gan dažādu pakalpojumu nozares. Dārdzība Latvijā un dzīves līmeņa kritums Rietumvalstīs var mazināt tūristu plūsmu. Bet vissmagāk klāsies ražotājiem, jo pieprasījums pēc produkcijas samazinās gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, kamēr palielināto nodokļu un kārtējo reizi padārdzināto energoresursu dēļ izmaksas palielinās.

Iespējams, liepājnieku neziņas mokas par turpmāko var mīkstināt tas, ka Liepāja joprojām ir līdere valstī rūpniecības apjomu un eksporta rādītājos. Arī patīkami uzzināt statistiku par mūsu pilsētā joprojām aizvien lielāko vidējo algu, kas 2008.gada deviņos mēnešos te palielinājusies straujāk nekā vidēji Latvijā un šā gada trešajā ceturksnī sasniegusi vidēji 416 latu.

Speciālisti prognozē, ka arī turpmāk labs izaugsmes potenciāls saglabāsies ar infrastruktūru saistītajai būvniecībai un pakalpojumiem. Tāpat transporta nozare varētu būt plusos, jo tranzīta kravas izmantos gan ostas, gan dzelzceļu, un tas vieš cerību tieši Liepājai. Tāpat atcerēsimies, ka par spīti ekonomiskajai krīzei Liepājā parādās arī jaunas darba vietas kā veikalā “Depo”, uzņēmumos “Trelleborg”, “Baltik IT” u.c.

Plašāk par uzņēmēju likstām un nākotnes perspektīvām lasiet Sarmītes Pelcmanes sagatavotajā publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” 19.decembra numurā.

Vēl šā gada sākumā bijušā “Liepājas maiznieka”, pēc tam – SIA “JLM Grupa” – cehos risinājās aktīvs darbs, un neviens no strādājošajiem nenojauta par drūmo gada nogali. Cik vēl uzņēmumu mums būs jāzaudē?